Ar ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojumu Bagdādē tika nogalināts viens no politiski ietekmīgākajiem cilvēkiem Irānā - ģenerālis Kasems Soleimani. Latvijas politologi portālam TVNET skaidro iemeslus, kāpēc šis solis pārkāpj ASV līdzšinējās ārpolitiskās nostādnes un kādas ir tā iespējamās sekas.
Kāpēc ASV uzbruka?
"Kopš Irākas kara ASV un Irāna visu laiku ir cīnījušās Irākas teritorijā," norāda politologs Mārtiņš Hiršs. Kad 2014.gadā Irākā izpletās "Islāma valsts" kaujinieki, Irākas valdība neaicināja amerikāņus atpakaļ līdz brīdim, kad "Islāma valsts" bija gandrīz iegājusi Bagdādē. Pie tā daļēji vainojama Irānas politiskā un reliģiskā ietekme reģionā.
Kā arī jāņem vērā, ka bijuši gadījumi, kad ASV īsti nereaģē uz tādiem Irānas izgājieniem kā, piemēram, kuģu sagrābšana Persijas līcī. Uz uzbrukumu Saūda Arābijas naftas rūpnīcai ASV atbildēja ar sankcijām, kas bija vāja atbilde.
Grūti pateikt, kāpēc Tramps izvēlējies atbildēt tieši tagad un tik radikāli, norāda Hiršs. "Tas ir nopietns solis, jo ģenerālis nebija tikai ģenerālis, bet arī ļoti tuvs augstākajam garīgajam līderim un, iespējams, bija nākamais varas mantinieks. Viņš bija viens no atslēgas cilvēkiem Irānā," viņš skaidro. Soleimani amats ietvēra arī aktīvu dalību Irānas ārpolitikas veidošanā reģiona valstīs.
Ārkārtīgi neparasts solis
Uzbrukums ir ļoti neparasts tāpēc, ka mūsdienu ASV nepiekopj mērķētas slepkavības pret sāncenšu valstu līderiem, uzsver Hiršs. Šis gadījums ir atšķirīgs no Osamas bin Ladena likvidēšanas, jo bin Ladenu un viņa teroristiskās idejas neatbalstīja neviena valsts.