VK publiskos revīzijas ziņojumu par "Rail Baltica"

Viņa norādīja, ka ar mērķi novērtēt "Rail Baltica" projekta iekšējās kontroles sistēmas un publisko iepirkumu vadību 2018.gada 6.septembrī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valsts kontrolieri vienojās veikt kopīgu projekta revīziju. 

Revīzijas ziņojums visās trijās valstīs tiks publiskots 7.janvārī plkst.8. 

LETA jau vēstīja, ka Igaunijas Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka "Rail Baltica" projekts tiek īstenots ar kavēšanos un īstenošanas izmaksas ir lielākas, nekā tika gaidīts, tāpēc, visticamāk, "Rail Baltica" būvniecību paredzētajā termiņā pabeigt neizdosies. 

Igaunijas Valsts kontroles analīze liecina, ka Igaunijas atbildībā esošo projekta posmu izpildes termiņi, kas paredzēti līgumos par finansējumu, ir vai tiks pārsniegti vidēji par vairāk nekā diviem gadiem.  

Visa "Rail Baltica" projekta īstenošana pašlaik par pusotru gadu atpaliek no finansējuma līgumos ietvertajiem termiņiem. Igaunija ir mēģinājusi pēc iespējas raitāk virzīt "Rail Baltica" īstenošanu un tādēļ uzņēmusies veikt vairāk nekā citas Baltijas valstis - Igaunija ir atbildīga par 27 no 71 darbības, kas ietvertas finansējuma līgumos, norādījusi Igaunijas Valsts kontrole. 

Ja dalībvalsts nespēj paredzētajā laikā izmantot līdzfinansējumu, Eiropas Komisijai ir tiesības pieprasīt tā atmaksu. Tomēr, pusēm vienojoties, ir iespējami grozījumi finansējuma līgumos, tostarp darbību pabeigšanas termiņu pagarināšana un darbību sadalīšana daļās. Ministrijas un koordinators "RB Rail" jau ir lūdzis finansējuma līgumu pagarinājumu. 

Igaunijas Valsts kontrole secinājusi, ka prognozētās "Rail Baltica" izmaksas Igaunijā jau ir pieaugušas par 31,7 miljoniem eiro jeb 13,9% salīdzinājumā ar trim finansējuma līgumiem, kas noslēgti ar Eiropas Savienību. Piemēram, dzelzceļa pārbrauktuvju izbūves pirmā posma izmaksas par 20,5 miljoniem eiro pārsniedz sākotnējā finansējuma līgumā paredzēto budžetu, arī Pērnavas un Ilemistes termināļu būvniecība būs dārgāka, nekā sākotnēji lēsts.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.