Papildināts. “Situācija ar dzīvniekiem ir kritiska. Sociālajos tīklos redzami attēli ar degošiem koala lāčiem. Lai glābtu, cilvēki viņus zibenīgi tin slapjos dvieļos,” stāsta Austrālijas pilsētā Goldkostā dzīvojošā studente Karīna Kārkliņa. Lai gan piekrastes pilsētu dienvidaustrumu Kvīnslendā uguns nav skārusi, sabiedrība ir ļoti satraukta - ziņās un sociālajos tīklos seko līdzi notiekošajam, aktīvi vāc ziedojumus un piesakās brīvprātīgajos palīgos dzīvnieku ambulancēs, kas palīdz cietušajiem dzīvniekiem.
Mūsējo stāsti no Austrālijas: degoši koala lāči un maize par 9 dolāriem (16)
“Visi ir lietas kursā par to, kas notiek valsts lejasdaļā – Jaundienvidvelsas štatā, kur atrodas Sidneja, Tasmānijā. Deg Ķenguru sala, un tur ir kritiski ar ūdeni. Nesen mūs sasniedza ziņa, ka aizdegusies teritorija četru miljonu ha platībā. Tas ir nereāls cipars!” Latviešu studente stāsta, ka smagi nolūkoties, kā cieš dzīvnieki, it īpaši tie, kas nespēj aizbēgt no liesmām.
Pēc aplēsēm, bojā gājuši 30% no koala lāču populācijas, jo dzīvnieki ir lēnīgi un nespēj aizbēgt.
Smagi klājas arī ķenguriem, tomēr šie dzīvnieki spēj aizlēkt.
“Briesmu zonai, no kuras cilvēkus nespēj evakuēt, pārtikas preces piegādā ar helikopteriem. Ir vietas, kur degvielas uzpildes stacijās maize maksā deviņus dolārus.” Karīna stāsta, ka arī Kvīnslendas reģionā ir uzliesmojuši ugunsgrēki, bet tie ir savaldāmi.
Sidnejas opera ir 65 metrus augsta, bet augstākais ugunsgrēks bija 70 metru augsts.
Karīna stāsta, ka Austrālijā cilvēki ļoti rūpējas par dzīvnieku aizsardzību. Organizācijas rūpējas par dzīvniekiem, kas cietuši no dūmiem, sausuma, liesmām. Mobilās dzīvnieku ambulances dodas meklēt katastrofā cietušos dzīvniekus, ko nogādā drošībā. Dzīvniekiem tiek sniegta veterinārā palīdzība. Tāpat kā daudzi, arī Karīna ir pieteikusies brīvprātīgajos palīgos un rūpēsies par izglābtajiem dzīvniekiem.
Austrālijā dzīvojošā lietuviete Audroņe Poičiene stāsta: "Es dzīvoju Sidnejā, un šeit ugunsgrēkus tikpat kā neizjūtam, ja neskaita dūmus. Tas ir diezgan sirreālistiski - dzīvojam diezgan patālu no uguns skartajiem mežiem, bet no lielpilsētas dzīvokļu balkoniem redzam dūmus, kas izskatās kā pamatīgs smogs."
"Runājot par dzīvniekiem, es pati daudz strādāju un neatliek laika doties palīgā zvēriem, taču esmu ziedojusi un to dara liela daļa iedzīvotāju," turpina Audrone. "Daži austrālieši brauc uz katastrofas skartajām vietām un ceļmalās glābj ievainotos dzīvniekus, bet pēcāk tos nogādā veterinārajās klīnikās.
Ir arī īpaši drosmīgi cilvēki, kas paši brīvprātīgi dodas mežos un meklē zvērus un ved tos uz drošākām vietām, tomēr šādas darbības nav ieteicamas.
Mūsu šī gada vasara nemaz nav tik karsta, kā varētu likties. Problēma ir tā, ka mēnešiem nav bijis lietus. Viss ir izkaltis."
Vakardien mūsu mediji ziņoja, ka ir aizturēti jau 180 cilvēki, kas vainojami pie ugunsgrēka. Šis fakts satriec līdz sirds dziļumiem.
Valsts dienvidos Sentvinsenta līča krasta pilsētā Adelaidē dzīvojošā Daniela Ādmīdiņa saka, ka cilvēki ir satraukti, lai gan savlaicīgi tiek brīdināti par ugunsgrēkiem. "Cenu ziņā, benzīns maksā ap 1.75 dolāriem litrā, kas ir ļoti dārgi. Inflācija ir savstarpēji saistīta ar degvielas cenām. Ugunsgrēku skartajos apvidos nav elektrība, švaki mobilie sakari un veikali paliek arvien tukšāki. Sirdi aizkustinoši bija vērot televīzijā, kā lielas kravas mašīnas brīvprātīgi piegādā siena ruļļus katastrofas skartajiem apvidiem.
Savukārt lielākā problēma ir ugunsdzēsēju un citu glābšanas dienestu nepietiekamība.
Atkāpei jāpaskaidro, ka ugunsdzēsēju dienests pārsvarā sastāv no brīvprātīgajiem. Valsts dotēto dienestu nav pietiekami daudz.
Cilvēkiem vislielākās cerības ir uz valsts kompensāciju. Ne visiem ir apdrošināts īpašums. Liela daļa vienkārši ir zaudējuši visu.
Notiek marodierisms, kas netiek nekur apspriests.
Šajās dienās vēl arvien Sidnejas apkaimē ir ap 150 ugunsgrēku."
Daniela turpina: "Ugunsgrēki būs liels sitiens visai valsts ekonomikai. Paredzams cenu kāpums būtībā visiem pārtikas produktiem: pienam, gaļai, maizei - visam, kas saistīts ar lauksaimniecību.
Cilvēki dzīvo uz koferiem ar glābšanas plānu padusē.
Veikalā satiktais kungs, kas dzīvo kalnu apvidū 20 minūšu brauciena attālumā, stāstīja, ka visu laiku ir kaujas gatavībā. Ja nu kas - ātri ieliks mašīnā suņus, dokumentus un svarīgāko. Citi cenšas attīrīt mājas apkārtni no zariem, zāles un citiem viegli uzliesmojošiem materiāliem."