LAD saņemtajos atbalsta pieteikumos arvien mazāk konstatē mēģinājumus izkrāpt naudu

"Manuprāt, šī lieta iet mazumā. Ir izskanējis, ka atsevišķiem zivsaimniecības uzņēmumiem Krievijas tirgus aizvēršanās dēļ nākas iet maksātnespējas ceļu, bet es neteiktu, ka tas būtu kaut kas ārkārtējs vai ir bijusi kāda krāpniecība. Kad šo uzņēmumu projekti tika apstiprināti, tie strādāja ar lieliem apgrozījumiem, daudz maksāja nodokļos - vairāk, nekā saņēma atbalstā," sacīja Krūmiņš, piebilstot, ka LAD rūpīgi seko visam līdzi, salīdzina datubāzes. 

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka krāpniecības gadījumu atbalsta saņemšanā nekad nav bijis daudz, tie ir tikai daži gadījumi. Tur, kur parādās augstākas likmes par hektāru vai projektu kārtās ar lielāku atbalsta intensitāti, parādās vēlme izdarīt mazāk vai "citādāk", piemēram, ķirbju lauka vietā ir vien pāris ķirbju stādi.

Vidēji LAD reizi 4-5 gados apmeklē konkrētu klientu, lai pārbaudītu saņemtā atbalsta pamatotību, bet ir klienti, pie kuriem dienests iegriežas krietni biežāk. Pateicoties tehnoloģijām un satelītattēliem, LAD var sekot līdzi situācijai arī attālināti. 

Kopumā reti esot gadījumi, kad pēc satelītattēla redzams, ka lauks nav sakopts, un tiek pieņemts lēmums par sankcijām, bet izrādās, ka neilgi pēc attiecīgo attēlu uzņemšanas lauks ir sakopts. Patlaban satelītattēlus joprojām izmanto tikai risku analīzei. Ja pēc tiem redzams, ka lauks ir nekopts, tad LAD brauc uz vietas pārliecināties par situāciju un tikai tad pieņemam kādus lēmumus.

Pēc viņa teiktā, LAD ir izveidojis tādu sistēmu, par kuru lauksaimniekiem ir izpratne un tādējādi iespējams apstiprināt īstenojamus projektus un mērķus. Protams, var būt dažādi apstākļi - sausums un lietavas, kuru dēļ izvirzītos mērķus neizdodas sasniegt laikā. Tādos gadījumos var pagarināt uzraudzības periodu, kura laikā mērķi ir jāsasniedz. "Par skaistām acīm nevienam naudu nedodam! Taču kopumā gribētu teikt, ka Latvijas lauksaimnieki ir atbildīgi un pragmatiski plāno savu biznesu, attīstību un mērķus," sacīja Krūmiņš, atgādinot, ka 2017.gadā un 2018.gadā, kad laikapstākļu dēļ lauksaimniekiem bija sliktas ražas, tādu saimnieku, kuru attīstības projekti aprāvās, bija mazāk par 10%.

Tāpat Krūmiņš norādīja, ka ļoti maz ir bijuši tādi gadījumi, kad ir nācies pieprasīt atgriezt Eiropas naudu. Ja tādi gadījumi seko, naudu atgūt ir grūti, un LAD izmanto tiesu izpildītājus. Taču vienmēr pirms tam cenšamies runāt, diskutēt, lai nebūtu jānonāk līdz tam, ka nauda ir jāprasa atpakaļ.

Viņš teica, ka Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm valsts atbalsts lauksaimniekiem ir līdzīgs. "Mēs esam diezgan atšķirīgi, piemēram, tādā jomā kā apdrošināšana. Latvijā mēs daļēji sedzam gan dzīvnieku, gan platību apdrošināšanu, bet, piemēram, Igaunijā tiek līdzfinansēta tikai dzīvnieku apdrošināšana. Apdrošināšanas segmentā mēs vairāk atbalstām savus lauksaimniekus," sacīja Krūmiņš.

Vienlaikus viņš norādīja, ka ir grūti salīdzināt visus maksājumus, jo tie mēdz būt ļoti specifiski. Pēc viņa sacītā, Latvijas lauksaimnieki aktīvi komunicē ar kaimiņvalstu lauksaimniekiem un viens otru uzmana, kuram kurā jomā ir labāk vai sliktāk.

LAD ir ZM pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas administrē ES Lauksaimniecības fonda līdzekļus un tiešos maksājumus zemniekiem.