Baltkrievijas autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko pastiprinājis ģeopolitisko "virves deju", piedāvājot Ķīnai un ASV lielāku ietekmi savā valstī, vairoties no apvienošanās ar Kremli, raksta "Foreign Policy".
"Izdzīvotājs" Lukašenko koķetē ar ASV un Ķīnu, lai atvairītu Krieviju (22)
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo bija plānojis 4.janvārī apmeklēt Minsku, taču pašreizējā saspīlējuma ar Irānu dēļ pārcēla tikšanos ar Lukašenko uz vēlāku laiku.
"Mēs nepārrausim saites ar Krieviju, tā ir mūsu kaimiņš un lielākais ekonomiskais partneris. Taču par atteikšanos no mūsu suverenitātes un neatkarības nevar būt ne runas," žurnālam norāda Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs.
Lukašenko jaunā stratēģija ir atbilde vienlaikus gan uz Maskavas spiediena pastiprināšanos, gan arī sabiedrības noskaņojumu. Pērnā gada nogalē Minskā notika viens no retajiem protestiem pret integrāciju ar Krieviju. Protestētājiem bija plakāti ar tādiem uzrakstiem kā "Vispirms Krima, tagad Baltkrievija" un "Aneksija jāaptur". Demonstrācijas sakrita ar Lukašenko un Vladimira Putina tikšanos Sanktpēterburgā, kurā nekas konkrēts tā arī netika nolemts.
Taču augoša neapmierinātība abās pusēs ir labi redzama. Putins gada sākumā pārtrauca naftas tranzītu uz Baltkrieviju, taču vēlāk tika panākta vienošanās un piegādes atsākās ierobežotā daudzumā. Lukašenko pagājušomēnes intervijā izteicās, ka mēģinājumi piespiest Baltkrieviju integrēties Krievijā varētu izraisīt karu ar Rietumvalstīm.
Lukašenko nolēmis šo situāciju risināt, mēģinot padarīt Baltkrieviju par nozīmīgu fronti arvien pieaugošajā sāncensībā starp Krieviju, ASV un Ķīnu. "Baltkrievija lūkojas pēc izejas no pašreizējā ģeopolitiskā strupceļa," pauž Minskā bāzētā Stratēģisko un ārpolitikas studiju centra direktors Arsens Sivickis. "Savā ziņā Lukašenko turpina spēlēt to pašu spēli, ko spēlējis kopš sākta gala, bet vienlaicīgi tā arī strauji mainās."
Ņemot vērā Ķīnas politiskās un ekonomiskās ietekmes pieaugumu pēdējos gados, Baltkrievija sevi pozicionējusi kā skrejceļu uz Eiropas Savienību (ES) "Josta un ceļš" infrastruktūras iniciatīvas kontekstā. Ķīna izrāda Baltkrievijai ekonomisko labvēlību - 15 miljardu ASV dolāru kredītlīniju Baltkrievijas Attīstības bankai un 500 miljonu dolāru aizdevumu pēc tam, kad Maskavas solītais aizdevums par līdzīgu summu "iestrēga" jauno integrācijas sarunu laikā.
Uzlabojas arī Baltkrievijas attiecības ar ASV. Augustā Baltkrieviju apmeklēja toreizējais ASV nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons, bet septembrī Vašingtona un Minska paziņoja par vēstnieku apmaiņu pēc desmit gadus ilgušas diplomātisko attiecību iesaldēšanas.
Pompeo bija plānojis apmeklēt Baltkrieviju, Ukrainu, Kazahstānu, Uzbekistānu un Kipru. Pēc visa spriežot, Pompeo interese par Baltkrieviju ir garāmejoša un vērsta uz saišu atjaunošanu, turklāt jāņem vērā Trampa vairīšanās no Putina aizvainošanas. Tomēr ASV politikas veidotāji pēdējā laikā pievērš Baltkrievijai lielāku uzmanību tās stratēģiski nozīmīgās atrašanās vietas dēļ, vienlaikus bažījoties par Ķīnas ietekmes nostiprināšanos reģionā.
Sivickis norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā 2014.gadā pasliktināja attiecības starp Baltkrieviju un Krieviju, kā arī noveda pie Baltkrievijas vēlmes pēc lielākas Ķīnas klātbūtnes valstī.
Lukašenko pierādījis sevi kā politiskās izdzīvošanas stratēģi. Lai arī Baltkrievija atkarīga no Krievijas aizdevumiem un enerģētikas subsīdijām, Lukašenko regulāri šķietami tuvinās Rietumiem, lai padarītu nervozu Krieviju un panāktu sev labvēlīgus lēmumus. Kremlis ik pa laikam mēģina ieviest 1999.gadā parakstītu līgumu, kas ietver plānus apvienot Krieviju un Baltkrieviju. Abas valstis atcēlušas muitas un robežu kontroli to starpā, taču likumdošanas, valūtas un militārā integrācija tā arī nav notikusi. Līgums atgriezies Kremļa dienaskārtībā laikā, kad izskan spekulācijas par Putina mēģinājumiem noturēties pie varas pēc pašreizējā prezidenta termiņa beigām, kļūstot par jaunas apvienotās valsts galvu.
Lukašenko izmantojis situāciju, lai atjaunotu attiecības ar Vašingtonu un piesaistītu Ķīnas investīcijas. Baltkrievija līdz šim atvairījusi Kremļa mēģinājumus panākt Krievijas militārās bāzes izvietošanu, atturējusies oficiāli atzīt Krimas aneksiju un mēģinājusi pārliecināt Krieviju atsaukt vēstnieku, jo tas Baltkrieviju uzskatot par Krievijas provinci.
Tomēr Baltkrievija joprojām lielā mērā atkarīga no sava lielākā aizdevēja Krievijas. Maskava plāno nākamajos piecos gados samazināt aizdevumus un subsīdijas Baltkrievijai, kā rezultātā Baltkrievija varētu zaudēt ieņēmumus 12 miljardu dolāru apmērā. Un, lai arī Vašingtona izrāda vēlmi atjaunot attiecības ar Baltkrieviju, Rietumvalstu investorus nevilina Baltkrievijas ekonomiskais klimats. Lukašenko tuvinās ar Ķīnu, lai mazinātu ekonomisko atkarību no Krievijas. Atšķirībā no Vašingtonas, Pekina neprasa Baltkrievijai mazināt represijas pret Lukašenko oponentiem vai atdot kontroli pār atsevišķiem valsts uzņēmumiem, kā to vēlētos Maskava.
Pēdējo gadu laikā Ķīna finansējusi jaunu ceļu, rūpnīcu un luksusa viesnīcas būvniecību Minskā, dzelzceļa savienojumus ar Eiropu un lielu industriālo parku galvaspilsētas tuvumā, kas jau piesaistījis investīcijas vairāk nekā viena miljarda dolāru apmērā no 56 ārvalstu uzņēmumiem, tai skaitā Ķīnas tehnoloģiju milžiem "Huawei" un ZTE.
"Ķīna aug, un Maskava pie tā nav radusi. Taču patiesība ir tāda, ka Baltkrievija joprojām ir ļoti atkarīga no Krievijas. Nav reāla veida, kā to mainīt," norāda Minskā bāzētā Ķīnas-Baltkrievijas attiecību eksperte Olga Kulaja.
Lai arī Ķīnas izaugsme zināmā mērā mainījusi Baltkrievijas ārpolitikas uzstādījumus, daudzi analītiķi norāda, ka Krievija neuzskata Ķīnas ekonomiskās ietekmes pieaugumu Baltkrievijā par sevišķi nozīmīgu problēmu. Tomēr dažos gadījumos Ķīnas un Krievijas intereses nonāk pretrunā. Kad Maskava atteicās Baltkrievijai par samazinātu cenu pārdot "Iskander" raķešu sistēmu, Minska vērsās pie Pekinas, kura palīdzēja izveidot baltkrievu 2015.gadā pabeigto raķešu sistēmu "Polonez".
"Maskava nav priecīga par to, ka Lukašenko izmanto Ķīnu kā pretsparu Krievijai," norāda neatkarīgais žurnālists un militārais eksperts Aleksandrs Aļesins. "Taču arī Maskava vēlas nostiprināt attiecības ar Pekinu, tāpēc pagaidām Kremlis pievalda mēli."
Kamēr Maskavas un Minskas sarunas par apvienošanos turpinās, Lukašenko turpina lavierēt. Kenets Jalovics, kurš bija ASV vēstnieks Baltkrievijā no 1994. līdz 1997. gadam, raksturo Lukašenko kā "prasmīgu manipulatoru", kurš zina, "kā izmantot Baltkrievijas stratēģisko atrašanās vietu". Kaut arī atbrīvoties no ciešās saiknes ar Krieviju nav iespējams, Lukašenko 2020.gadā, visticamāk, turpinās novilcināt sarunas ar Maskavu un izmantot savā labā tādus ārējos spēlētājus kā ASV un Ķīna.
"Lukašenko nav smalks stratēģis, bet viņš prot palikt pie varas un izdzīvot. Es domāju, ka viņš atradīs arvien jaunas izdzīvošanas taktikas," saka Jalovics.