Putekļaina plašuma vidū, tieši autoceļa malā atrodas ar sētu norobežota mazas pilsētas izmēra Darašakranas bēgļu nometne.
Tā ir viena no desmit Sīrijas bēgļu nometnēm Irākas Kurdistānā. Šeit dzīvo 13 tūkstoši cilvēku, bet visā Irākas Kurdistānā atrodas ap 300 tūkstošiem Sīrijas bēgļu, no kuriem daļa dzīvo nometnēs, daļa mēģina izdzīvot paši saviem spēkiem. Lielākajā no nometnēm dzīvo ap 100 tūkstošiem bēgļu. Sīrijas bēgļi nav vienīgie patvēruma meklētāji Kurdistānā. Šeit atrodas arī vairāk nekā 1 miljons iekšzemē pārvietoto personu (IDP) jeb bēgļi no arābu kontrolētās Irākas. Kaut arī ir pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš netālu esošā Mosula tika atbrīvota no ISIS, šajā un citās pilsētās situācija ir nedroša, tāpēc bēgļu gaitās Kurdistānā turpina ierasties arvien jauni cilvēki. Lieki piebilst, ka milzīgais bēgļu skaits ir pamatīgs slogs 6 miljonu iedzīvotāju Kurdistānai.
Darašakranas nometnes pārvaldnieks ar tulka palīdzību man izrāda nometni, kam raksturīgas cita pie citas uzbūvētas pelēku bloku mājiņas. Citās nometnēs bēgļi ir spiesti dzīvot teltīs.
Pārvaldnieks stāsta par absurdo situāciju, kādā atrodas Sīrijas kurdi, - lielākā daļa no viņiem ir bez jebkādiem personu apliecinošiem dokumentiem. Kāds pieaicināts vīrs rāda man baltu A4 formāta lapu, kas ir viņa un viņa sievas vienīgais personu apliecinošais dokuments, kuru izsniegusi Sīrijas valdība. Abu bērniem nav vispār nekādu dokumentu. Viņš stāsta, ka kurdi Sīrijā tiek iedalīti trīs kategorijās. Pirmajiem - mazākajai daļai - ir izsniegti personu apliecinoši dokumenti. Otrajiem ir iedalītas sarkanas A4 lapas jeb dokumenti, kas apliecina, ka viņi ir ārzemnieki. Viņi dzīvo Sīrijā, bet nav pilsoņi. Par trešajiem ar baltajām lapām/dokumentiem valdībai nav nekādas informācijas. Šie cilvēki nav nekādos reģistros, viņiem nav nekādu iespēju, valdība bieži vien nezina pat par viņu eksistenci.