"Rail Baltica" realizēšanā pastāv riski; projektu ir iespējams pabeigt līdz 2026.gadam (2)

Komentējot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstāko revīzijas iestāžu secināto, ka "Rail Baltica" projekts varētu pārsniegt apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku, Driksna pauda, ka projekts nav vienkāršs un riski tajā pastāv, tomēr runa ir par to, kā riskus veiksmīgi un efektīvi pārvaldīt.

Viņš skaidroja, ka projektam ir trīs galvenās fāzes - plānošana, projektēšana un būvniecība, un katrā fāzē riski un intensitāte atšķiras. "Piemēram, plānošanas fāzē vajadzēja pieņemt stratēģiskus lēmumus, katra valsts plānoja trasi savā teritorijā un bija sakārtots lēmumu pieņemšanas process. Savukārt tagad, projektēšanas fāzē, lēmumi jāpieņem daudz ātrāk," teica Driksna, uzsverot, ka pabeigt projektu 2026.gadā vēl joprojām ir iespējams.

Tāpat viņš teica, ka divi galvenie riski, uz kuriem norādīja Valsts kontrole, ir efektīva lēmumu pieņemšana un finansējuma pieejamība. "Tie arī ir riski, kuri jānovērš, lai projektu pabeigtu noteiktajā termiņā," stāstīja "RB Rail" pagaidu valdes priekšsēdētājs.

Driksna uzsvēra, ka pašreiz ir jāprot atrast balanss starp noteikto termiņu un izdevumiem. "Šobrīd ir politiskā apņēmība projektu pabeigt laikā, līdz ar to praktiski darīsim visu iespējamo, lai tas tiktu pabeigts. Riskus vajag monitorēt - dažus var ietekmēt no projekta puses, bet daži ir globāli, piemēram, finansējuma plūsma nākamajā plānošanas periodā," teica "RB Rail" pagaidu vadītājs.

Jau ziņots, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstāko revīzijas iestāžu apvienotajā revīzijā secināts, ka "Rail Baltica" projekts varētu pārsniegt apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku.

"Līdz šim projekta īstenotājiem nav izdevies nodrošināt, ka aktivitātes, kas noteiktas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēšanas līgumos, tiek īstenotas atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un sākotnēji aplēstajam budžetam. "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošana par pusotru gadu atpaliek no sākotnēji finansēšanas līgumos noteiktā laika grafika," pauda Valsts kontrolē.

Augstākās revīzijas iestādes arī konstatēja, lai gan visas trīs Baltijas valstis vidēja termiņa budžeta plānošanā ir iekļāvušas "Rail Baltica" projektam nepieciešamos līdzekļus, neviena no tām nav sagatavojusi projekta finansēšanas ilgtermiņa plānu līdz projekta īstenošanas noslēgumam. "Valstīm arī nav oficiāli apstiprinātu plānu projekta pašfinansējuma nodrošināšanai gadījumā, ja projekta īstenošanas izmaksas būs lielākas, nekā plānots, un/vai Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums būs mazāks nekā plānots," informēja Valsts kontrolē. 

Apvienotajā revīzijā tika vērtēts, vai "Rail Baltica" projekta iepirkumu un līgumu vadība ir pietiekami efektīva, lai veicinātu efektīvu un ekonomisku projekta izpildi. Kopīgās revīzijas redzeslokā bija arī valsts budžeta finansējuma izmantošana. Revidējamās vienības bija kopuzņēmums "RB Rail", valstu atbildīgās ministrijas un citas ar projekta īstenošanu saistītās institūcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.  

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro un ka daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem.