/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2020/01/07/12856576t1h01dc.jpg)
Kāds tūristu gids Dienvidāfrikā nolēma draudzenei parādīt savu zelta zivtiņu Kleo, kuru viņš turēja piemājas dīķī, tomēr, viņam par lielu pārsteigumu, zivtiņas dīķī nebija – tā karājās gaisā, milzu zirnekļa žokļos.
Vīrietis pieķer zirnekli mielojamies ar viņa zelta zivtiņu
Gids Džeremijs tajā brīdī saprata, ka vēro kaut ko ļoti īpašu, tāpēc nekavējoties paņēma savu fotoaparātu un iemūžināja Kleo dzīves pēdējos mirkļus.
Tiesa, zivij par nelaimi, dižzirneklim šī brangā maltīte bija visai ierasta dienas daļa. Šie daļēji ūdens zirnekļi spēj pārvietoties pa ūdens virsmu un medīt nirstot, nereti uzbrūkot par sevi daudzas reizes lielākām zivīm.
Cik bieži zirnekļi medī zivis? 2014. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “PLOS ONE”, rakstīts, ka zivīm mēdz uzbrukt astoņas no pasaulē zināmajām 109 arahnīdu ģimenēm. Šādi zirnekļi atrodami visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu.
Man finds giant spider dragging his pet goldfish out of pond https://t.co/DB5vQZckUc pic.twitter.com/XzIDZWovVk
— New York Post (@nypost) January 2, 2020
Tā vietā, lai austu tīklus, šīs zirnekļu sugas medī upurus tiešā veidā uz zemes vai ūdenī. To viņi dara, izstiepjot priekšējās kājas uz priekšu, bet ar aizmugurējām kājām pieturoties pie kāda auga vai akmens. Ūdens savukārt darbojas kā tīkls, jo zirneklis spēj sajust pat mazākās ūdens virsmas vibrācijas, ko izraisījis upuris.
Kad zirnekļa tuvumā nokļūst kaut kas gards – kāds kukainis vai neliela zivs –, zirneklis sagrābj to ar savām priekškājām un pievelk klāt mutei, pārdurot upura ādu ar žokļiem un ielaižot tajā nāvējošu, paralizējošu indi. Pēc tam zirneklis savu upuri nogādā krastā un notiesā.
Intervijā ar izdevumu “The Sun”, Džeremijs pastāstīja, ka viņa zivtiņa bija vismaz divas reizes garāka un smagāka par zirnekli. Lai arī tas izklausās neaptverami brangs medījums zirneklim, tomēr patiesībā tas ir mazāk par vidēja lieluma medījumu šiem zirnekļiem.