Šodienas redaktors:
Vita Daukste-Goba

Putina sabiedrotais Grefs, viņa komanda un greznā dzīve, ko nodrošina vienkāršo cilvēku kredīti (23)

Raksta foto
Foto: AFP / Scanpix

Pagājušajā piektdienā Krievijas bankas “Sberbank” akcionāru sapulcē tika noskaidrots, kurš vadīs finanšu iestādi turpmāk. Akcionāru lēmums nevienu nepārsteidza - “Sberbank” jau ceturto termiņu vadīs Hermans Grefs, kurš ir sens Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņa, vēsta “Sobesednik”.

Kad 2018. gada beigās Grefs nodrošināja lidmašīnu, lai pārvestu uz Maskavu no sagruvušas dzīvojamās mājas Magņitogorskā izglābtu bērnu, kļuva skaidrs - “Sberbank” nav tikai “valsts valstī”. Šī banka ir kas vairāk nekā vienkārša finanšu iestāde, jo nedz glābšanas dienestam, nedz Krievijas Veselības ministrijai neatradās neviena lidmašīna, bet Grefa krājumā tādas ir pat vairākas.

“Sobesednik” rīcībā esošā informācija liecina, ka Grefa īpašumā ir 70 miljonu dolāru vērtais biznesa laineris “Gulfstream G650”, kas pirms dažām nedēļām palīdzēja Grefam nokļūt Kazahstānā notiekošajā Astanas ekonomiskajā forumā, bet pērn maijā šī pati lidmašīna nosēdās Nicas lidostā Francijā.

Grefs viennozīmīgi var atļauties smalku atpūtu Francijas Rivjērā. Ne tikai tāpēc, ka ir Francijas augstākā apbalvojuma - Goda leģiona ordeņa kavalieris. Viņa vadītā banka “Sberbank” pēc peļņas sasniedz arvien jaunus rekordus, kas ļauj bankai darboties daudz plašākos rāmjos nekā vienkāršai finanšu – kredītu organizācijai, aizņemot arvien jaunas biznesa nišas.

“Sberbank” darbinieki Jauno gadu svinēja Maskavā esošajā “Megasport” arēnā, kur no skatuves sanākušos izklaidēja grupa “Miraž”. Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, šādas dzīres bankai izmaksājušas aptuveni 30 miljonus rubļu jeb 433 tūkstošus eiro.

Un svinēt bankas darbiniekiem bija ko - “Sberbank” pagājušajā gadā nopelnīja rekordlielu summu – 831,7 miljardus rubļu jeb 120 miljonus eiro. Tīrā peļņa bija kļuvusi par 11% lielāka nekā gadu iepriekš.

“Sberbank” klienti šodien ir gandrīz katrs Krievijas iedzīvotājs – bankai ir 92,8 miljoni klientu. Nesen kļuva zināms par bankas vēlmi iegādāties vēl vienu aktīvu, kas nav saistīts ar darbību finanšu jomā. Bankas vadība paudusi vēlmi iegādāties 46,5% “Rambler Group” akciju no Aleksandra Mamuta. Tādējādi, Hermana Grefa impērija varētu papildināties ar tādiem izdevumiem kā “Gazeta.ru”, “Afiša”, “Lenta”, kā arī kinoteātriem “Hudožestvennij” un tīmekļa kino pakalpojumu sniedzēju “Okko”.

Iepriekš “Sberbank” iegādājās akciju daļu ātrās ēdināšanas giganta KFC Krievijas filiālē.

“Sberbank” panākumi var šķist kā skaists un pasakains veiksmes stāsts, tomēr – skaistumam ir arī otrā puse – bankas vadības loceklis Aleksandrs Morozovs atzinis, ka šādus panākumus izdevies gūt, galvenokārt pateicoties iedzīvotājiem izsniegtajiem kredītiem. Banka ir gatava palielināt aktīvu daļu, kas saistīta ar kreditēšanu.

Pēc “Sberbank” datiem, tās pārvaldībā ir 15,2 miljoni aktīvu kredītkaršu. Līdz ar to – Grefam šodien ir parādā katrs desmitais Krievijas pilsonis.

Pašlaik minimālā procentu likme patēriņa kredītam Krievijā bez iespējas pagarināt atmaksas termiņu ir 11,9%. Krievijas banka strādā arī atsevišķās Eiropas valstīs, kur kredīti aizņēmējiem maksā lētāk. Tā, piemēram, Čehijā procentu likme ir trīs reizes zemāka – 3,9%.

Tiek norādīts, ka Krievijas pilsonim, aizbraucot uz Prāgu, gan neizdosies saņemt kredītu uz tik izdevīgiem nosacījumiem. “Sberbank” noteikumi paredz, ka kredīti ar zemu procentu likmi tiek izsniegti Čehijas pilsoņiem, bet visiem pārējiem – vien ar uzturēšanās atļauju, kā arī – pierādot ienākumus. Hipotekārā kredīta gada procentu likme sastāda 2,89%.

“Brīnumi nenotiek. “Sberbank” pat neslēpj to, ka audzē savu bagātību uz parasto iedzīvotāju rēķina. Baņķieri jau smej – ja nebūtu budžeta deficīta, tad tas būtu jāizdomā. Jo “Sberbank”, neņemot vērā privātpersonas, kreditē arī Krievijas reģionus. Subjekti maksā procentus. Arī tos klientus no komercbankām, kuras zaudē licences, “Sberbank” naski pārvilina pie sevis,” komentē Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta Starptautisko finanšu katedras profesors Valentīns Katasonovs.

Ja bankas klientiem vidēji ik gadu palielinās parādu slogs, bankas vadībai palielinās ienākumi. Kopumā 2018. gadā deviņiem bankas valdes locekļiem tika izmaksāti 5,5 miljardi rubļu (79,5 miljoni eiro). Vidēji – 611 miljoni rubļu (8,8 miljoni eiro) katram.

Tāpat šo “resno runču”, kā nereti dēvē banku vadītājus, īpašumā ir arī banku akciju paketes, kas viņiem ļauj kabatās ielikt lielāko daļu no kopējās peļņas. Pārējo peļņas daļu saņem pārējie dividenžu saņēmēji, no kuriem gandrīz puse ir ārzemnieki.

Greznībā “Sberbank” menedžeri sev neko neatsaka. Tā, piemēram, Grefa vietnieks Aleksandrs Morozovs var lepoties ar elitāru dzīvokli Maskavas vēsturiskajā centrā. Dzīvoklis ir 163 kvadrātmetrus plašs, un tā tirgus vērtība ir aptuveni 4 miljoni eiro.

Piemēram, vēl viens Grefa vietnieks Ļevs Hasiss, kā noskaidrojusi organizācija “Transparency International”, ir īpašnieks 70 dažādiem objektiem Maiami piepilsētās ASV. Bez desmitiem lētu māju Hasiss kopā ar sievu Olgu ir īpašnieks uzreiz trim elitāriem dzīvokļiem kompleksā “Turnberry Ocean Colony”, kas kopumā ir 7,7 miljonus dolāru vērti.

Atšķirībā no ierēdņiem un parlamentāriešiem, valsts baņķieriem augsti ienākumi formāli ir legāli. Līdz ar to viņi likuma robežās var investēt savus līdzekļus.

Interesanti, ka visu bankas vadītāju ienākumu summa pārsniedz līdzekļu apmēru, ko banka velta labdarībai un notikumu sponsorēšanai – 2018. gadā šim mērķim banka veltīja 4,8 miljardus rubļu jeb 69 miljonus eiro.

Līdz ar to sporta komandas, kultūras festivāli, atbalsts bērniem un kara veterāniem visā valstī ir mazāks nekā Grefa un viņa komandas atalgojums. Tāpat jāņem vērā, ka daļa labdarībai veltītās summas tiek novirzīta apšaubāmiem projektiem, kā “Jaunarmijai”.

Cik pelna bankas ierindas darbinieki? Skaidrs, ka pat ne tuvu tam, kā pelna vadība. Tā, piemēram, Volgogradas apgabala Černišovskas ciematā konsultants saņem 20 tūkstošus rubļu (288 eiro) mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Tomēr – personāls bankai ar katru dienu kļūst arvien mazāk nepieciešams – darbinieku skaits tiek plānveidā samazināts.

Tam iemesls ir mākslīgais intelekts, kas tiek ieviests bankas darbībā.

“Mēs radikāli samazinām strādājošo skaitu pozīcijās, kas veic kādas ļoti vienkāršas operācijas,” sacīja Grefs piebilstot, ka datori patstāvīgi var novērtēt nekustamā īpašuma objektus, pieņemt lēmumus saistībā ar kredītiem. Tāpat banka tuvāko gadu laikā plāno pāriet uz automatizētu hipotekāro kredītu izsniegšanu.

Tomēr – mākslīgā intelekta kļūdu dēļ banka ir zaudējusi miljardiem rubļu. Taču, neraugoties uz to, banka ir apņēmības pilna strādāt, lai kļūtu par līderi tehnoloģisko inovāciju sfērā.

Tieši IT speciālisti ir galvenais Grefa spēks bankā. Tā, piemēram, uzņēmums “Marvis” darījumos ar banku nopelnījis 26 miljardus rubļu jeb 375 miljonus eiro. Par tādu summu banka saņēmusi tehnisko un programmatūras nodrošinājumu. Savukārt firmas vadītājs Sergejs Gidrins ir viens no figurantiem dažādās lietās par korupciju, ko izmeklē Organizētās noziedzības un korupcijas pētniecības centrs (OCCRP). Gidrins saņemto naudu no valsts līdzekļiem ar dažādu fiktīvu kompāniju palīdzību veiksmīgi izvedis no valsts.

Citi līderi “Sberbank” naudas piesavināšanās jomā caur iepirkumiem ir citi IT uzņēmumi. Tā, piemēram, uzņēmums “Open Computer Solutions” no Grefa saņēma 36 miljardus rubļu (520 miljonus eiro) par serveru aprīkojuma uzstādīšanu. Daļa no šīs naudas tika novirzīta uz Centrālamerikā esošajā valstī Belizā reģistrēto kompāniju “Burrost Holdings”.

Vēl viens svarīgs “Sberbank” aģents ir “OCS Center”, kas ar dažādu ķēžu palīdzību pieder Kipras ofšoram “Digimax Limited”. Šis uzņēmums par klēpjdatoru piegādi nopelnīja 12 miljardus rubļu jeb 173 miljonus eiro.

Pēc aģentūras “Bloomberg” datiem, no Krievijas uz ofšoriem pēdējo 25 gadu laikā tika izvesti vairāk nekā 750 miljardi dolāru, kuriem vērtīgāks pielietojums būtu bijis, ja šī nauda tiktu investēta Krievijas ekonomikā. Tomēr Krievijas bankas pārstāvji un citi ar varu saistītie cilvēki lēma citādāk un parūpējās par savu labklājību.

Svarīgākais
Uz augšu