Ierīkojot Latvijas un Krievijas robežjoslu, vismaz 7,4 miljoni izlietoti prettiesiski (21)

VK norāda, ka dažādas neatbilstības un darba izpildes kavējumus valsts austrumu robežas joslas ierīkošanā VK revīzijās konstatējusi jau kopš 2016.gada un ir aicinājusi Iekšlietu ministriju (IeM) tos novērst. Tomēr šajā revīzijā, kurā vērtēta robežas joslas infrastruktūrai un uzturēšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumība, secināts - lai gan finansējums tiks izlietots pilnībā, būvniecība nav pabeigta plānotajā laikā, proti, līdz pagājušā gada 31.decembrim.

Revidenti uzskata, ka IeM nav pietiekami uzraudzījusi robežas joslas ierīkošanu pie Latvijas - Krievijas robežas un Valsts robežsardze (VRS) un Nodrošinājuma valsts aģentūra ar valsts budžeta līdzekļiem rīkojušās nelikumīgi. Turklāt pieļautas izmaiņas apstiprinātā būvprojekta konstruktīvajos risinājumos un būvdarbu apjomā, kas nākotnē no valsts budžeta prasīs daudz vairāk izdevumu, nekā sākotnēji aprēķināts.

Pēc VK domām, darbu pabeigšanai uz Latvijas-Krievijas robežas būs jāmeklē papildus finansējums, proti, kopumā nepieciešami 4,69 miljoni eiro, no kuriem IeM 2020.gadā būs pieejami tikai 1,16 miljoni eiro. Valsts robežas ierīkošanai pie Latvijas austrumu robežas no valsts budžeta līdzekļiem 2015.-2020.gadam tika piešķirti 42,69 miljoni eiro, no tiem Latvijas - Krievijas robežas joslas ierīkošanai - 26,8 miljoni eiro.

Attiecībā uz valsts austrumu robežu VK konstatējusi, ka nelikumīgi izcirsti un pazuduši koki, kā arī bijusi novēlota un apšaubāma nocirsto kokmateriālu uzskaite. VK uzsver, ka attiecībā uz koku izciršanu VRS nebija tiesiska pamata robežas joslas ierīkošanas darbus veikt plašākā teritorijā nekā Ministru kabineta noteiktie 12 metri. Apauguma novākšanu, celmu izraušanu, augsnes planēšanas darbu veikšanu ārpus definētās 12 metru joslas neparedzēja arī apstiprinātais būvprojekts. Tomēr revīzijā konstatētais liecina par pretējo - darbi veikti ievērojami lielākās platībās.

Tā kā meža inventarizācija nav veikta, VK nevar novērtēt kopējo nelikumīgi izcirstās koksnes apjomu un vērtību. Tikmēr četrās revīzijā izlases veidā izvērtētajās zemes vienībās kopumā izcirsts mežs aptuveni 33 hektāru platībā. Turklāt izcirstās koksnes apjomi ir ievērojami lielāki, nekā VRS ņēmusi uzskaitē. Minētajās zemes vienībās nav uzskaitīti un pazuduši 5530 kubikmetri koksnes 191 393 eiro vērtībā, tā nodarot valstij zaudējumus.

Koku izciršana sākta 2015.gadā, bet kokmateriālu uzmērīšanu un novērtēšanu VRS pirmo reizi veica tikai 2019.gada pavasarī. Tāpat laikus nav veikti pasākumi, lai vismaz to koksni, kas ir uzkrāta valsts robežas joslā, pārdotu par iespējami augstāku cenu, tāpēc patlaban to labākajā gadījumā varēs realizēt tikai kā malku.

Revīzijā konstatēts, ka nepamatoti palielinātas robežas joslas platības. Tas, ka zemes vienības valsts robežas joslas ierīkošanai IeM valdījumā tika nodotas ievērojami lielākās platībās, nekā nepieciešams robežas joslas ierīkošanai, radīja iespēju veikt būvniecības darbus un izcirst mežu ievērojamos apjomos, uzskata VK.

VK secinājusi, ka, aizstājot koka laipas ar šķeldas klājumu, nav panākta līdzekļu ekonomija. Revidenti secinājuši, ka koka laipas aizstātas ar ķīmiski neapstrādātas šķeldas klājumu 69 575 kubikmetru apjomā par 3,44 miljoniem eiro. Lai gan VRS uzskata, ka taku seguma maiņai ir ekonomisks pamatojums, ekspluatācijas izmaksu aplēses liecina, ka šķeldas uzbēruma takas ekspluatācijā būs dārgākas. To izmantošanas laiks nepārsniegs piecus gadus, līdz ar to 20 gadu izmantošanas periodā, kas paredzēts projektēšanas uzdevumā, takas būs pilnībā jāatjauno līdz pat četrām reizēm. Pēc revidentu aprēķiniem, tas VRS nākamo 20 gadu laikā var papildus izmaksāt no 10 līdz 13 miljoniem eiro.

Turklāt šķeldas taku risinājumu VRS akceptējusi, neievērojot vispārīgajos būvnormatīvos noteikto par izmaiņu veikšanu autoruzraudzības kārtībā, ekspertīzes veikšanu un tās atzinuma un būvprojekta izmaiņu iesniegšanu būvvaldē. VK uzskata, ka 3,44 miljoni eiro šķeldas klājuma takām izlietoti nelikumīgi - pretēji normatīvo aktu prasībām un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normām.

VK arī secinājusi, ka iepirkums bijis viena dalībnieka interesēs. Būvniecības darbu iepirkuma procedūrā pārkāpumi nav konstatēti, bet, analizējot veikto būvniecības darbu apjomu izmaiņas, revidenti secināja, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam tik būtiskas novirzes no noslēgtās vispārīgās vienošanās nav pieļaujamas. Šāda apjoma izmaiņu gadījumā bijis jārīko jauns iepirkums.

Revidenti uzskata, ka robežas joslas būvdarbu izpildes laikā notikušās izmaiņas nepieciešamo darbu apjomos, visticamāk, ir veiktas uzvarējušā pretendenta interesēs. VK atzīmē, ka uzvarētāja piedāvātās cenas būvdarbiem, kuru apjoms sākotnēji nebija būtisks, bet būvniecības laikā vairākas reizes pieauga, bija augstākas nekā citiem pretendentiem, un otrādi - būvdarbiem, kurus sākotnēji bija paredzēts veikt lielos apjomos, bet būvniecības laikā būtiski samazināja, iepirkumā piedāvātās cenas bija zemākas nekā citiem pretendentiem. Tieši šāds cenu piedāvājums bijis izšķirošais faktors, kas ļāva uzvarēt SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"", konstatējuši revidenti.

Ja iepirkumā būtu norādīti faktiskie būvniecības darbu apjomi, par iepirkuma uzvarētāju tiktu atzīts cits pretendents, kas piedāvātu par 5,87 miljoniem eiro zemāku kopējo līgumcenu nekā uzvarētājs, lēš VK. Vērtējot konkrētas izmaksas, revidenti secinājuši, ka šķeldas taku izbūvi 3,44 miljonu eiro vietā citi pretendenti būtu paveikuši par summu no 430 000 eiro līdz 1,33 miljoniem eiro, bet planēšanas darbi 3,51 miljona eiro vietā varēja izmaksāt no 309 000 eiro līdz 1,45 miljoniem eiro, secinājusi VK.

Attiecībā uz Eiropas Savienības iekšējās robežas sakārtošanu VK secinājusi, ka maksāts par nepadarītiem un neizdarāmiem darbiem. Iekšējās robežas uzturēšanas iepirkumu tehniskajās specifikācijās VRS ir izvirzījusi tādas prasības, kas neizriet ne no normatīvajiem aktiem, ne no starpvalstu līgumiem, kas noslēgti ar Lietuvu un Igauniju.

VK izvirzītās prasības novērtējusi kā nesamērīgas, jo pie iekšējās robežas nav jāveic tādi valsts robežas apsardzības pasākumi kā pie ārējās robežas. Turklāt tādi darbi kā - atbrīvot zemes virskārtu no apauguma, safrēzējot, nozāģējot, nocērtot vai nopļaujot kokus, krūmus, celmus, to atvases, laikā no 2016. gada līdz 2019. gadam pasūtīti un apmaksāti vairākus gadus pēc kārtas.

Pilns darbu apjoms attiecināts arī uz tiem robežas posmiem, kas iet pa upēm vai ūdenstilpēm. IeM saskaņotā VRS kārtība neparedz to, ka būtu veicami darbi vietās, kur robeža iet pa upēm vai ūdenstilpēm. Tomēr VRS iepirkumu specifikācijās tādus ir paredzējusi. Apmaksājot šādus darbus, robežsardze ir pieļāvusi prettiesisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un nodarījusi valstij zaudējumus vismaz 680 626 eiro apmērā, norādījusi VK.

Attiecībā uz iekšējām robežām nevienā no iepirkumiem, kas organizēti laika posmā no 2016. līdz 2019.gadam, robežsardze neesot definējusi konkrētos robežas posmos veicamos darbus un to apjomus. VRS amatpersonām īsti nav skaidrs, kādi darbi un kādā apjomā katrā robežas posmā jāpaveic un būtībā VRS apmaksājusi jebkuru rēķinu, ko iesniedz darbu izpildītājs.

Revidenti, veicot izlases veida pārbaudes, konstatējuši, ka par faktiski neizpildītiem darbiem, nodarot zaudējumus valstij, samaksāti vairāk nekā 27 000 eiro. Piemēram, robežsardze samaksājusi par augsnes virskārtas attīrīšanu no kokiem un to saknēm Ipiķos, lai gan teritorijas apsekošanas laikā revidenti joprojām konstatēja koku celmus.

VK norāda, ka Latvijas un Igaunijas robežas joslā robežsardzes amatpersonas ir rīkojušās nolaidīgi un nodarījušas valstij zaudējumus, nenodrošinot valsts mantas uzskaiti. Revīzijā nebija iespējams noteikt, cik daudz kokmateriālu kopumā ir iegūti, veicot iekšējās robežas ierīkošanas darbus, bet apsekotajā valsts robežas posmā Ipiķos, kur revīzijas laikā vēl bija konstatējami koku celmi, atklājās, ka uzskaitē nebija ņemti un ir pazuduši kokmateriāli vismaz 3612 eiro vērtībā.

Lai veiktu veco robežzīmju nomaiņu uz iekšējās robežas, 2018.gadā Nodrošinājuma valsts aģentūra rīkoja atklātu konkursu. Pārkāpjot normatīvo aktu un konkursa nolikuma prasības par to, ka vienīgais vērtēšanas kritērijs ir lētākā cena, no diviem iespējamajiem piedāvājumiem par robežzīmju nomaiņu uz Latvijas-Igaunijas robežas par uzvarētāju ir atzīts par 327 081 eiro dārgāks piedāvājums, uzsvēra VK.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa šodien žurnālistiem teica, ka revīzijā konstatēti būtiski un visaptveroši likuma pārkāpumi VRS darbībās. Viņa atgādināja, ka VK savās revīzijās vērtē pasākumus izlases kārtībā. Tas nozīmē, ka minētie prettiesiski izlietie miljoni eiro ir tikai attiecībā uz revīzijā detalizēti pārbaudītajiem pasākumiem.

"Es vēlētos vērst uzmanību uz bezprecendenta likuma ignorēšanu, ko mēs redzam VRS rīcībā - visatļautību un pat patvaļu. Robežas izbūves darbi ir plānoti un darīti tā it kā uz VRS likums neattiektos," uzsvēra Krūmiņa.

VK padomes locekle Ilze Grīnhofa savukārt norādīja, ka šogad paredzēts sākt Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas joslas ierīkošanas darbus, tāpēc IeM ir jāveic pasākumi, lai novērstu turpmākus normatīvo aktu pārkāpumus. VRS gan līdz šim demonstrējusi tādu attieksmi, ka Latvijas - Baltkrievijas robežas joslas ierīkošanās varētu tikt pieļauti līdzīgi pārkāpumi, pieļāva Grīnhofa.

Jau ziņots, ka valsts robežas joslas ierīkošana pie Latvijas austrumu robežas ir nacionālās drošības un Šengenas zonas ārējās robežas drošības jautājums. Šim mērķim no valsts budžeta līdzekļiem 2015.-2022.gadam piešķirti vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Iekšējās drošības birojā (IDB) turpinās izmeklēšana iepriekš sāktajā kriminālprocesā, kurā birojs pērn aizturēja VRS Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieku, bijušo VRS priekšnieku Normundu Garbaru, kā arī divus ceļu būves uzņēmuma pārstāvjus aizdomās par noziegumiem būvniecības procesos, kas veikti robežsardzes un uzņēmuma noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.

Šajā kriminālprocesā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn neapmierināja IDB ierosinājumu par apcietinājuma piemērošanu Garbaram un diviem SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" ("Igate") darbiniekiem, tostarp, valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Mārim Peilānam.