Austrālijas ugunsgrēku un klimata pārmaiņu mežonīgais riņķa dancis (13)

Pēdējos dažos mēnešos Austrālijā, kur tagad ir vasara, savvaļas ugunsgrēki nopostījuši vairāk nekā astoņus miljonus hektāru zemes, nogalinot 26 cilvēkus un neskaitāmus savvaļas dzīvniekus, un mājlopus. Zinātnieki saka, ka, visticamāk, ugunsgrēki tikai pletīsies plašumā, jo vasaras karstākie mēneši – janvāris un februāris – ir tikai vēl priekšā, vēsta "TIME".

Austrālijas dienvidaustrumu daļā nenormāls sausums valda jau kopš septembra, tāpēc būtu nepieciešamas pamatīgas lietavas vairāku nedēļu garumā, lai apstākļi kļūtu pietiekami mitri un neļautu veidoties tālākiem ugunsgrēkiem. Diemžēl tuvākajās nedēļās lietus netiek prognozēts.

Lai arī šīs nedēļas sākumā reģionā bija neliels lietus, tas bija pārāk vājš, lai pietiekami samazinātu ugunsgrēku risku.

“Viss ir ārkārtīgi sauss tagad, tāpēc nevajag vairāk par dzirksteli, lai viss strauji aizdegtos un izplatītos,” teica meteorologs Dens Pidinovskis.

Klimata zinātnieki brīdina, ka ugunsgrēku mērogs un iznīcinošais spēks ir lielisks piemērs tam, kā klimata pārmaiņas var ievērojami palielināt dabas katastrofas.

“Austrālijas krūmāju ugunsgrēkus saasināja divi faktori, kuriem ir saikne ar klimata pārmaiņām: karstums un sausums,” skaidroja Potsdamas Klimata ietekmes pētījumu institūta vadītājs Stefans Ramstorfs.

Pēdējos gados Austrālija piedzīvojusi ilgus sausuma periodus, kad nokrišņu daudzums ir nenormāli zems. Zinātnieki saka, ka sausuma periodi valstī pēdējo dažu desmitu gadu laikā ir kļuvuši tikai spēcīgāki. Tajā pašā laikā valstī reģistrētas rekordaugstas temperatūras, piemēram, pagājusī vasara Austrālijā bija karstākā, kopš tiek veikti novērojumi.

“Pastiprinātas iztvaikošanas dēļ augstākā temperatūrā augi un augsne izkalst ļoti ātri, tāpēc pat tad, ja nebūtu samazinājušies lietus periodi, tikai temperatūras paaugstināšanās vien ievērojami palielinātu augu un augsnes izkalšanu un ugunsgrēku risku,” piebilda Ramstorfs.

Austrālijas premjerministrs Skots Morisons, kurš iepriekš pretojās oglekļa emisiju samazināšanai valstī, tiek apsūdzēts par saiknes starp Austrālijas ugunsgrēkiem un klimata pārmaiņām nenovērtēšanu, intervijā novembrī sakot, ka “nav pietiekamu zinātnisku pierādījumu tam, ka oglekļa emisiju ierobežošana samazinās ugunsgrēkus.”

Tiesa, zinātnieki uzsver, ka pastāv daudzi iemesli, kas var izraisīt savvaļas ugunsgrēkus - to skaitā ļaunprātīga dedzināšana, tomēr klimata pārmaiņas ir galvenais iemesls, kāpēc pēdējie savvaļas ugunsgrēki Austrālijā ir tik postoši.

“Pašlaik norisinās liekulīga cenšanās padarīt saikni starp klimata pārmaiņām un savvaļas ugunsgrēku pieņemšanos spēkā maznozīmīgu, kā arī tiek vainota ļaunprātīga dedzināšana, lai novērstu uzmanību no pieaugošajiem draudiem, kurus sagādā klimata pārmaiņas,” komentēja klimata zinātnieks Pīters Gleiks.

Viņš arī skaidroja, ka šie ugunsgrēki Austrālijā ir ļoti līdzīgi tiem ugunsgrēkiem, kas nesen norisinājās Brazīlijā un Kalifornijā.

“Nav apšaubāms tas, ka klimata pārmaiņas ir ugunsgrēku lielā spēka iemesls. Skaidri redzams, ka savvaļas ugunsgrēkiem labvēlīgi apstākļi tikai palielinās. Visi šie faktori – rekordliels karstums, neredzēts sausums, lietus trūkums – piedalās ugunsgrēku spēka pieaugumā. Protams, šie ugunsgrēki būtu izcēlušies arī bez klimata pārmaiņām, tomēr tie nebūtu tik postoši un apjomīgi,” piebilda Gleiks.

Klimata zinātnieki arī uzskata, ka apstākļi pasliktinās tā dēļ, ka klimata pārmaiņas ietekmē ūdens ciklu, kas savukārt noved pie zemāka nokrišņu daudzuma jau tā sausajās pasaules daļās, bet lielāka nokrišņu daudzuma mitrajos reģionos. Austrāliju klimata pārmaiņas var skart īpaši smagi, jo tur jau tā valda sausi un karsti apstākļi.

Šādu ugunsgrēku dēļ atmosfērā nonāk arī oglekļa dioksīds jeb siltumnīcefekta gāze, kas var tikai palielināt klimata pārmaiņas.

“Klimata pārmaiņas šīs katastrofas tikai pasliktina, savukārt katastrofas pasliktina klimata pārmaiņas. Pašlaik mēs vērojam tikai sīku daļiņu no klimata pārmaiņām salīdzinājumā ar to, kas nāks tuvākajos gados un desmitgadēs,” brīdināja Gleiks.