Irānas pārdrošākā vēršanās pret ASV 40 gadu laikā (38)

Tā bija Irānas atbilde uz tās ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu dronu uzbrukumā pie Bagdādes lidostas, kas notika pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma.

Pagaidām nav ziņu, ka uzbrukumā militārajām bāzēm Irākā būtu bijuši upuri. Tomēr šis gājiens Teherānu un Vašingtonu pietuvinājis bīstami tuvu potenciālam karam.

Tramps otrdienas vakarā uzreiz pēc notikušā publiskoja tviterī ziņu, ka "viss ir labi", bet nesniedza plašāku publisku paziņojumu. Tāds solīts trešdienas rītā.

All is well! Missiles launched from Iran at two military bases located in Iraq. Assessment of casualties & damages taking place now. So far, so good! We have the most powerful and well equipped military anywhere in the world, by far! I will be making a statement tomorrow morning.

— Donald J. Trump (@realDonaldTrump) January 8, 2020

Irāna uzbruka divām militārajām bāzēm Irākas teritorijā - Ainasadā un Erbīlā. Irākas bruņotie spēki paziņojuši, ka bāzēs kopumā trāpījušas 22 raķetes.

Ko teiks Tramps?

Upuru neesamība dod Trampam iespēju deeskalēt augošo militāro saspīlējumu ar Irānu, norāda aģentūras AP žurnālisti Deba Reihmane un Zeke Millers. Tas ļautu izvairīties no kara draudiem. Tramps priekšvēlēšanu kampaņā sevi pozicionēja kā kandidātu, kurš, atrodoties prezidenta amatā, nepieļaus ASV dalību "nebeidzamajos karos".

Tomēr Trampa retorika pēdējo dienu laikā ir draudīga. Vien dažas stundas pirms Irānas uzbrukuma Tramps Ovālajā kabinetā žurnālistiem sacīja šādus vārdus: "Ja Irāna darīs ko tādu, ko tai nevajadzētu darīt, tā cietīs sekas, turklāt ļoti spēcīgi."

Demokrāti aicinājuši Trampu izvairīties no militāras eskalācijas ar Irānu. Tramps pagājušonedēļ nebija brīdinājis ASV Kongresu par to, ka grasās veikt uzbrukumu Soleimani.

Tramps iepriekš apgalvojis, ka viņa lēmums sarīkot uzbrukumu Soleimani esot izglābis amerikāņu dzīvības un ka drīzumā ASV kongresmeņi tikšot informēti par uzbrukuma iemesliem. Līdz šim Tramps un viņa administrācijas augstākās amatpersonas valsts drošības jautājumos nākuši klajā vien ar vispārīgiem paziņojumiem, ka Soleimani esot bijis drauds Savienotajām Valstīm. Tramps izteicies, ka Soleimani esot plānojis "ļoti lielu uzbrukumu mums un mūsu cilvēkiem".

Demokrāti šādu attieksmi kritizējuši, norādot, ka Džordžs Bušs pamatoja lēmumu iebrukt Irākā ar to, ka Sadamam Huseinam esot kodolieroči, kas izrādījās nepatiesība. Amerikāņu likumdevēji pēdējās dienās izdara spiedienu uz Trampu, pieprasot sīkāku informāciju par uzbrukumu. Ietekmīgākie demokrātu senatori aicinājuši Trampu atslepenot rakstītu ziņojumu, kas Kongresam tika iesniegts pēc uzbrukuma Soleimani. 

Ātra eskalācija

Kopš pagājušās piektdienas, kad ASV uzbrukumā tika nogalināts Soleimani, situācija turpinājusi eskalēties. 

Irāna paziņoja, ka vairs neievēros 2015.gadā Baraka Obamas prezidentūras laikā noslēgto kodollīgumu, kurā pēc ASV izstāšanās bija palikušas pārējās parakstītājas - Lielbritānija, Krievija, Francija, Vācija un Ķīna.

Irākas parlaments pieprasījis izvest no valsts ASV vadītās starptautiskās koalīcijas spēkus. Šīs prasības izpildīšana bremzētu cīņu pret atlikušajiem "Islāma valsts" kaujiniekiem.

Tikmēr Irānas parlaments pasludinājis Pentagonu par teroristisku organizāciju. 

Taču ASV un Irānas paziņojumi uzreiz pēc uzbrukuma bāzēm Irākā liek noprast, ka vismaz īstermiņā abas puses varētu atturēties no tālākas eskalācijas. Trampa tvīts bija ieturēts pozitīvā noskaņā un nesolīja atriebību. Ap to pašu laiku publicētā Irānas ārlietu ministra Mohammada Džavada Zarifa tvītā bija teikts, ka Irāna "izdarījusi un pabeigusi proporcionālus atbildes mērus pašaizsardzības nolūkā". Viņš arī norādīja, ka Irāna nevēloties eskalāciju vai karu, taču aizsargāšoties no agresijas. 

Iran took & concluded proportionate measures in self-defense under Article 51 of UN Charter targeting base from which cowardly armed attack against our citizens & senior officials were launched.

We do not seek escalation or war, but will defend ourselves against any aggression.

— Javad Zarif (@JZarif) January 8, 2020

Tiesa gan, Irānas augstais līderis ajatolla Hamenei savos izteikumos ir uzbrūkošāks. Viņš uzbrukumu bāzēm Irākā nosaucis par "pliķi sejā" amerikāņiem un sacījis, ka ar militāru atbildi vien esot par maz. "ASV samaitātajai klātbūtnei reģionā ir jābeidzas," viņš sacīja.

Kas tālāk?

Teherānas līderi tagad var teikt, ka ir atriebuši Kasema Soleimani nāvi, taču kāda no Irānai pietuvinātajām bruņotajām grupām tik un tā varētu "veikt nežēlīgu uzbrukumu pret Savienotajām Valstīm", raidorganizācijai BBC norāda Londonas Ekonomikas augstskolas starptautisko attiecību profesors Favazs Gergess.

"Saprotiet - šis ir sākums ļoti ilgstošai konfrontācijai starp Irānu un tās atbalstītajiem spēkiem un ASV ar tās sabiedrotajiem," viņš uzsver.

Irāna un ASV mazināt saspīlējumu, taču turpmākās dienas un nedēļas varētu būt "ārkārtīgi bīstamas", brīdina Gergess. Viņš uzskata, ka ietekmīgākajām Eiropas valstīm vajadzētu uzņemties vidutāja lomu.