Par ASV-Irānas konflikta saasinājumu var nākties maksāt iedzīvotājiem visā pasaulē (18)

Trešdien pasauli satricināja ziņas, ka Irāna raidījusi vairākas ballistiskās raķetes pret militārajām bāzēm Irākā, kurās atrodas ASV karavīri. Šo soli Irāna nosaukusi par atriebību ASV, kas pagājušajā nedēļā nogalināja augsti stāvošu Irānas ģenerāli Kasemu Soleimani. Pašreizējais saspīlējums licis abām valstīm apmainīties ar dažādiem savstarpējiem apvainojumiem un draudiem, uz ko reaģējuši arī naftas tirgi – cenām strauji pieaugot.

Irāna ASV veikto uzbrukumu, kurā tika nogalināts tās ģenerālis, nodēvējusi par „kara aktu”, kā arī „ASV valsts atbalstītu terorismu”.

„Nav nekāda pārsteiguma, ka Irāna ir draudējusi un galu galā – arī īstenojusi savus draudus. Bažas ir par to, ka Irāna un ASV varētu turpināt eskalēt konfliktu, izmantojot dažādus uzbrukumus, un tas, ko līdz šim esam pieredzējuši, nebūt nav viss,” sacīja izpētes centra „ClipperData” direktors Mets Smits.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš iepriekš ir apmeklējis vienu no Irānas raķešu uzbrukumā cietušajām bāzēm, pagaidām savos komentāros par Irānas atbildi bijis ļoti lakonisks. Pentagons savukārt paziņojis, ka tiek strādāts pie „kaujas laikā radītā posta un seku apzināšanas”, kā arī solīja „veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu un darītu visu iespējamo, lai ASV un sabiedroto karaspēks šajā reģionā neciestu”.

Iepriekš Tramps ir solījis sniegt Irānai prettriecienu, ja tā atbildēs ASV par uzbrukumu, kurā tika nogalināts Kasems Soleimani.

Investori pauduši nopietnas bažas par to, ka iespējamais konflikts starp ASV un Irānu var ietekmēt naftas ieguvi Tuvo Austrumu reģionā. Vēl pagājušajā nedēļā jēlnaftas cenas deva zināmu cerību, ka naftas ieguves apmērus konflikta saasinājums starp ASV un Irānu neietekmēs.

Tikmēr Apvienoto Arābu Emirātu enerģētikas ministrs trešdien sacīja, ka Degvielas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) ir gatava reaģēt uz notikumiem Irānā un Irākā. Ministrs Suhails Al Mazruī sacīja, ka neviena valsts pasaulē nevar atļauties situāciju, kur jēlnaftas cena pārsniedz 100 dolārus par barelu.

Al Mazruī medijam CNN sacīja, ka OPEC meklēs iespējas, kā kompensēt iespējamos naftas ieguves zudumus, ja tādi konflikta saasinājuma dēļ radīsies.

„Mēs vienmēr mēģināsim nodrošināt un garantēt, lai tiktu apmierinātas visas pasaules pieprasījums pēc naftas. Apvienoto Arābu Emirāti jau pašlaik strādā pie tā, lai varētu nodrošināt lielāku naftas ieguves kapacitāti,” teica Al Mazruī uzsverot, ka šādi viņa pārstāvētā valsts strādās pie iespējamajiem iztrūkumiem naftas ieguvē no Irānas.

Tomēr ministrs brīdināja, ka arī OPEC dalībvalstīm nav neierobežoti resursi, lai spētu pilnībā izvairīties no zināmām sekām, ko radīs ASV un Irānas konflikts.

„Mums visiem ir savi limiti. Mēs nevaram tā vienkārši aizstāt konkrētu daudzumu naftas, ko iegūst kāda konkrēta OPEC dalībvalsts,” teica Al Mazruī.

Viņš brīdināja, ka naftas cenu celšanās var dot būtisku triecienu pasaules ekonomiskajai stabilitātei, kas jau pašlaik cieš no vājas rūpnieciskās aktivitātes. Viņš sacīja, ka šādi par konfliktu Irānā būs spiesti maksāt visi pasaules iedzīvotāji – sākot jau ar naftas produktu celšanos. Pašlaik naftas cenas svārstās ap 70 dolāru atzīmi par barelu.