Trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka izglītības kvalitāte Latvijā tikai pasliktinās (5)

Kā pavēstīja vidusskolas pārstāve Marta Kive, 21% respondentu norādīja, ka izglītības kvalitātei Latvijā ir vērojama uzlabošanās, 29,8% iedzīvotāju norādījuši, ka izglītības kvalitāte ir pasliktinājusies, savukārt lielākā daļa jeb 38,8% uzskata, ka nav vērojama ne uzlabošanās, ne pasliktināšanās.

Analizējot datus reģionālā griezumā, pētījumā secināts, ka visnegatīvāk izglītības kvalitāte tiek vērtēta Latgalē. Tur vien 15% respondentu norādījuši, ka pēdējos gados vērojama uzlabošanās, bet 38% - ka pasliktināšanās. Vispozitīvāk situāciju vērtē Zemgalē, kur 29% norādījuši, ka vērojama uzlabošanās un 26% - ka pasliktināšanās.

Salīdzinot to respondentu atbildes, kuru ģimenē ir bērni un jaunieši, kas iegūst izglītību, un to, kuru ģimenēs nav bērnu vai jauniešu, kas iegūst izglītību, pētījumā secināts, ka ģimenēs ar bērniem, kas mācās, 23,8% novērojuši izglītības kvalitātes uzlabošanos, bet 33,8% - pasliktināšanos. Turpretī ģimenēs bez bērniem, kuri mācās - 18,9% novērojuši izglītības kvalitātes uzlabošanos, bet 26,8% - pasliktināšanos.

Pēc Kives norādītā, respondentu atbildes atšķiras arī gadījumos, kad sarunvaloda ģimenē ir krievu vai latviešu. Ģimenēs, kur sarunvaloda ir krievu, 15% norādījuši, ka vērojama izglītības kvalitātes uzlabošanās, bet 44% - pasliktināšanās. Ģimenēs, kur sarunvaloda ir latviešu, 25% respondentu norādījuši, ka vērojama izglītības kvalitātes uzlabošanās, bet 22% - pasliktināšanās.

Rīgas Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis uzsvēra, ka pētījuma rezultātā iegūtie dati liecina par kopējo sabiedrības noskaņojumu un apmierinātību ar Latvijas izglītības sistēmu. "Vērā ņemams respondentu skaits norāda, ka pēdējos gados izglītības kvalitāte Latvijā ir pasliktinājusies, kas visticamāk, ir saistīts ar izglītības sistēmas prestižu, salīdzinājumā ar kaimiņvalsti Igauniju un Eiropas Savienību kopumā," skaidroja pedagogs.

Pēc viņa domām, respondentu viedokli ietekmē arī pieejamā informācija masu medijos, kas atspoguļo Latvijas izglītības sistēmas trūkumus, kā, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) reitinga rādītāji, centralizēto eksāmenu rezultāti, neefektīvais skolu tīkls, skolotāju atalgojums un citi faktori.

Pedagogs pauda pārliecību, ka uzlabojot Latvijas izglītības sistēmas tēlu, celsies arī sabiedrības viedoklis par kopējo izglītības kvalitāti valstī. Pētījums veiks no 2019.gada oktobra sākuma līdz 2019.gada novembrim un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu no visas Latvijas.

Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss veidots ar mērķi apzināt situāciju izglītības jomā, kā arī sekmēt izglītības pieejamību un kvalitāti visā Latvijā.