Kanādas naftas provincē pieņemas spēkā alkas pēc neatkarības (4)

Albertas separātisti liberālo Kanādas premjerministru Džastinu Trudo dēvē par “klimata krustnesi”, kura aktivitātes apdraud Albertas provinces naftas ieguves nozares strādājošo un visas provinces labklājību.

Tāpat neatkarības atbalstītāji uzskata, ka Alberta Kanādas budžetā iemaksā pārāk lielus līdzekļus, par to maz ko saņemot pretī.

Albertas province 2017.gadā nodokļos Kanādas federālajā budžetā iemaksāja par 5096 dolāriem uz vienu iedzīvotāju vairāk, nekā tā saņēma finansējumā no federālā budžeta.

Salīdzinājumam, Kvebekas province no federālā budžeta saņēma par 1958 dolāriem uz vienu iedzīvotāju vairāk par tās iemaksām.

Albertas neatkarības aktīvisti savu kustību dēvē par “Wexit”, kuras nosaukums veidots no angļu valodas vārda “west” (“rietumi”), iedvesmojoties no Lielbritānijas saukļa “Brexit”, ko tā izmanto, lai raksturotu gaidāmo izstāšanos no Eiropas Savienības.

Aktīvisti iedvesmojušies arī no ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas saukļa “Make America Great Again” (“Padarīt Ameriku atkal diženu”), izmantojot savu versiju - “Make Alberta Great Again”.

Pagājušā gada novembrī Albertas lielākajā pilsētā Kalgari, kur atrodas teju visu lielāko Kanādas enerģētikas uzņēmumu galvenie biroji, notika Albertas neatkarības aktīvistu sanāksme, kurā piedalījās aptuveni 1700 cilvēku.

Pasākumā ar runām uzstājās vairāki runātāji, tostarp “Wexit” kustības dibinātājs Pīters Daunings.

Runātāji skāra jautājumus, ar kuriem albertieši nav apmierināti, kā arī solīja, ka neatkarības pasludināšanas gadījumā Alberta “peldēsies naudā”, jo tā būs tikusi vaļā no federālo nodokļu sloga, bet provinces ekonomika balstīsies uz plaukstošu naftas nozari, kuru vairs neierobežos dažādas regulas, ko pieņēmusi Kanādas politiskā elite, kas bāzējas Otavā.

“Wexit” aktīvisti arī nekautrējas izmantot arī galēji labējo “ieročus”, brīdinot par liberālisma izraisītām imigrantu straumēm un pat komunismu.

Pīters Daunings gan noraida, ka “Wexit” dienaskārtībā būtu galēji labējas idejas vai balto rases pārākuma sludināšana.

“Tas nav par reliģijām un rasēm,” par kustības mērķiem izsakās Daunings. Viņš uzskata, ka kustības saistīšana ar rasismu esot Kanādas austrumos bāzētās politiskās elites mēģinājums noniecināt Rietumkanādā mītošo cilvēku centienus aizstāvēt savas tiesības.

Pēc pagājušā gada oktobrī notikušajām Kanādas parlamenta vēlēšanām, kurās uzvarēja premjera Trudo Liberālā partija, “Wexit” aktīvisti rīko “neatkarības tūri”, kuras gaitā “Wexit” pasākumi tiek rīkoti kopumā piecās Albertas pilsētās.

“Wexit” kampaņā piedalās gan aktīvisti, gan Albertas uzņēmēji, un kampaņa pakāpeniski piesaista arvien vairāk sekotāju.

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības organizācijas “Abacus Data” pagājušā gada rudenī veiktas aptaujas rezultātiem, Albertas neatkarību atbalstītu aptuveni 25% provinces iedzīvotāju.

Lai varētu sākt oficiālu ceļu uz iespējamo neatkarības referendumu, izstāšanos no Kanādas būtu jāatbalsta vairāk nekā pusei provinces iedzīvotāju, tomēr “Wexit” aktivitātes jau šobrīd radījušas zināmas galvassāpes Kanādas politiķos.

54 gadus vecais Albertas iedzīvotājs Kimbals Danielss norāda, ka viņš jau ilgstoši domājis par to, vai Albertai vajadzētu izstāties no Kanādas, tomēr Trudo uzvara pēdējās vēlēšanās esot bijis pēdējais salmiņš.

“Tā ir aplikšana ar nodokļiem bez pārstāvniecības, tas ir tik vienkārši. Viņi ņem mūsu naudu, bet mums nav nekādas teikšanas par tās izlietojumu,” uzskata Danielss.