Pārsūdzēts spriedums lietā par divu slaucēju paverdzināšanu Cēsu novadā

Viņa norādīja, ka lietā ir iesniegta gan apsūdzētā aizstāves apelācijas sūdzība, gan prokurores apelācijas protests, līdz ar to spriedums nav stājies spēkā, bet lieta tiks skatīta apelācijas instancē. 

Jau ziņots, ka pagājušā gada 20.septembrī par divu slaucēju paverdzināšanu Cēsu novadā tiesa apsūdzētajam zemniekam piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, nosakot tikpat ilgu pārbaudes laiku. 

Tiesa nosprieda no apsūdzētā piedzīt par labu valstij cietušajiem izmaksāto kompensāciju 1330 eiro katram, kā arī samaksāt morālā kaitējuma kompensāciju 500 eiro par labu cietušajam un 1000 eiro par labu cietušajai.

Kā iepriekš ziņoja "Latvijas Avīze", par divu slaucēju paverdzināšanu prokurore Daiga Gavariņa prasīja zemniekam divarpus gadu reālu cietumsodu. Savas debašu runas nobeigumā prokurore sacīja, ka cilvēktirdzniecība ir rupjš cilvēku tiesību pārkāpums, un šajā gadījumā tā izpaudusies kā turēšana kalpībā un esot pilnīgi pierādīta. Likums par cilvēktirdzniecību paredz bargu sodu - tikai brīvības atņemšanu, tāpēc arī prokurore nolēmusi prasīt divarpus gadus cietumā, vēstīja laikraksts.

Vīrietim uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 154.panta par cilvēku tirdzniecību. Apsūdzētais vīrietis Cēsu novada Vaives pagasta fermā "Mežmaļi" ekspluatācijas nolūkos kalpībā turējis divus cilvēkus. Vispirms 2016.gada vasarā tolaik 60 gadus veco Gunāru, bet tā paša gada beigās un nākamā gada sākumā - tikpat veco Agritu.

Kā noskaidrojusi "Latvijas Avīze", Gunāram apsūdzētais ierādījis dzīvošanai nepiemērotas telpas bez tualetes un apkures un bez darba līguma solījis maksāt 18 eiro dienā. Tas par 46 govju slaukšanu divas reizes dienā, šo govju un vēl sešu teļu kopšanu, vēsta laikraksts.

Gunārs kriminālprocesā atzīts par cietušo. Viņš vairākas nedēļas strādājis bez atlīdzības, bijis atkarīgs no apstākļiem, ticējis solījumiem par samaksu, ticis maldināts, ka par izslaukto pienu neesot saņemta nauda, tāpēc neko nevarot viņam maksāt algā.

Ne mazāk kā divas nedēļas vīrieša vienīgais iztikas avots bijis piens un kaimiņu nestā pārtika, vēsta laikraksts. Savukārt, kad Gunārs prasījis algu, apsūdzētais draudējis ar paziņām policijā.

Gunārs tiesā atzinis, ka gluži ar varu neesot turēts, varējis doties projām, ko arī izdarījis. Tagad tiesā kā algu no apsūdzētā zemnieka viņš prasa 1098 eiro un morālo kaitējumu 1500 eiro.

Līdzīgā situācijā nokļuvusi arī Agrita, kura fermā ieradusies 2016.gada decembrī. Viņai uz rokas solīts maksāt 15 eiro dienā. Sievietei nav bijis kur dzīvot, un tādā veidā apsūdzētais viņu izmantojis, vēsta laikraksts.

Par darbu līdz 2017.gada aprīlim apsūdzētais viņai samaksājis 50 eiro, reizi divās nedēļās vedis pārtiku. Tomēr sieviete uzskata, ka viņai par darbu nav samaksāti 2500 eiro, un viņa arī prasa 5000 eiro morālo kompensāciju. 

Tieši viņa uzrakstījusi iesniegumu Valsts darba inspekcijā, pēc kā fermu apmeklējusi policija. Vērsties inspekcijā viņu pamudinājis apsūdzētā mātes brālis, kurš kādu dienu ieradies fermā un sastapis novārgušo Agritu. Viņš fermu ar lopiem māsasdēlam izīrējis.

Sievietes darba laikā apsūdzētais zemnieks par pienu saņēmis vairāk nekā 12 000 eiro, noskaidroja "Latvijas Avīze".

Katram no abiem slaucējiem valsts samaksājusi 1330 eiro kompensāciju.

Tikmēr apsūdzētais savu vainu un kompensācijas tiesā neatzina.