Politologs: Saspīlējumam Tuvajos Austrumos iestājusies atelpa (19)

Viņš pauda, ka varētu būt vairāki izskaidrojumi tam, kādēļ sākotnēji Irāna noliedza lidmašīnas notriekšanu, bet tagad to atzīst.

Kā pirmo variantu Hiršs norādīja iespējamību, ka ir pārāk liels pierādījumu daudzums, lai Irāna spētu izvairīties no atzīšanās. Viņš gan piebilda, ka tas pilnībā neizskaidrotu Irānas atzīšanos, jo, piemēram, Krievija joprojām noliedz apsūdzības un pierādījumus saistībā ar Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu 2014.gada jūlijā virs Krievijas atbalstīto kaujinieku kontrolētās teritorijas ar raķeti "Buk", kas tika ievesta no Krievijas.

Hiršs skaidroja, ka Irānā ir dažādi iekšējie grupējumi, kas cīnās par ietekmi, tāpēc otrs iespējamais variants ir, ka lidmašīnu notrieca viens grupējums, kas pats nav īpaši populārs Irānā. Savukārt cits grupējums, kas ir vairāk pie varas un mēģina īstenot citu politiku, iespējams, atzinās, ka vainīga ir pati Irāna. 

Kā trešo minējumu Hiršs norādīja sekas, ko Krievijai radīja savas saistības ar Malaizijas lidmašīnas notriekšanu noliegšana, jo pašreiz tai ir ārkārtīgi grūti īstenot ārpolitiku un "tā ēna vēl arvien pār viņiem krīt".

Iespējams, mācoties no Krievijas pieredzes, Irāna pieņēma lēmumu labāk atzīties, nekā tēlot un melot, stāstīja politologs. 

Hiršs uzsvēra, ka šo situāciju varētu ietekmēt arī tas, ka 1988.gadā ASV notrieca Irānas lidmašīnu ar 290 pasažieriem, un pēc tam atzina un nožēloja savu vainu.

"Iespējams, Irāna tagad dara to pašu, jo ASV nevar īsti neko pārmest, ja paši ir pieļāvuši šādu kļūdu," skaidroja Hiršs. 

Politologs uzsvēra, ka tā ir vispārēja problēma ar šādām konfliktsituācijām - konflikts var eskalēt, bet realitātē neviens negribēja notriekt šo lidmašīnu. 

Jautāts, vai Irānas atzīšanās varētu kaut kā mainīt starptautisko attieksmi pret valsti, Hiršs atbildēja, ka to ir grūti prognozēt, jo šis nav viens atsevišķs notikums, bet gan ir kontekstā ar pagājušā nedēļā nogalināto Irānas ģenerāli Kasemu Soleimani un citiem notikumiem. 

"Pašreiz šķiet, ka viss iet uz konflikta nomierināšanu un saspringuma mazināšanu," teica Hiršs, piebilstot, ka vēl viens iemesls saspīlējuma mazināšanai ir tas, ka var būt dažādi blakus efekti, ko neviens negaida. Piemēram, teroristu organizācijas tuvajos austrumos dod dažādus "interesantus saukļus", mēģinot iedvesmot kādu, kas nav saistīts ar šo konfliktu, veikt kādus radikālus plānus. 

Uz jautājumu, vai Irānas sabiedrotie, varētu mainīt vai novērsties pēc šīs situācijas, Hiršs atbildēja noliedzoši, norādot, ka lidmašīnā nebija neviens Krievijas vai Ķīnas pasažieris. 

Jau ziņots, ka Irāna sestdien atzinusi, ka notriekusi Ukrainas lidmašīnu, kuras katastrofā trešdien pie Teherānas dzīvību zaudēja visi 176 cilvēki, kas atradās gaisa kuģī.

"Irānas Islāma republika dziļi nožēlo šo katastrofālo kļūdu," tviterī pavēstīja Irānas prezidents Hasans Ruhani. "Bruņoto spēku iekšējā izmeklēšanā konstatēts, ka Ukrainas lidmašīnas drausmīgo katastrofu un 176 nevainīgu cilvēku nāvi diemžēl izraisījušas cilvēciskas kļūdas dēļ izšautas raķetes."