Iespējamā iekļūšana „pelēkajā sarakstā” nenozīmē atteikšanos no kredītkartēm (22)

Ekonomistiem ir atšķirīgi viedokļi par to, cik liels trieciens Latvijas ekonomikai būtu iekļūšana šajā sarakstā. Pērn oktobrī pasaulē galvenā naudas atmazgāšanas apkarošanas struktūra FATF „pelēkajā sarakstā” iekļāva Islandi, uzliekot tai zīmogu – „Netiek galā ar naudas atmazgāšanu”. Turklāt situācija šajā valstī tika vērtēta labāka nekā Latvijā.

Pagaidām ir ļoti grūti novērtēt, cik smagi šāds uz mūsu valsti attiecināms lēmums ietekmētu Latvijas ekonomiku. Islande jaunajos apstākļos dzīvo trīs mēnešus, taču Latvijas Bankas eksperti TV3 atzina, ka apokalipse nav iestājusies.

Sitiens nav bijis tik sāpīgs, ka varējis šķist. Bažas par to, ka nevarēs norēķināties ar kredītkartēm, Islandes gadījumā nav piepildījušās.

Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds norāda, ka ietekmi izjutušas bankas un atsevišķi uzņēmēji. Piemēram, dažām bankām ir jautājumi par iespējām uzturēt kontus ASV dolāros, turklāt liela eirozonas bankas likusi saprast Islandes uzņēmējiem, ka viņi kā klienti savās darbībās kā minimums būs stipri ierobežoti un, iespējams, ka viņi nav pat vēlami kā turpmāki klienti šajā bankā.

Ņemot vērā Islandes piemēru, Andris Strazds Latvijai neparedz pilnīgu izolētību no apkārtējās pasaules. Tāds risks, pēc viņa vārdiem, nepastāv, taču ir svarīgi, cik adekvāti un laicīgi mēs komunicēsim un kāds būs mūsu plāns.

Pēc eksperta domām, arī Latvijas ekonomikas samazinājums varētu būt neliels. Tam gan nepiekrīt Finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš nākamajos četros vai piecos gados pieļauj IKP samazinājumu pat par 8%. Latviju, pēc viņa domām, nevar salīdzināt ar Islandi, kur ir vairāk slēgta tipa ekonomika.

Pie iedzīvotāju skaita 240 000, pēc Reira domām, piemēram, nav lielas nepieciešamības pēc papildu investīcijām, vai darba vietu radīšanā, kamēr Latvijā situācija ir pavisam citādāka.

Iekļūšana „pelēkajā sarakstā” radītu ne tikai izmaiņas ekonomikā, bet arī grūti atjaunojamas reputācijas risku, kas bojā investīciju vidi kopumā. Uzņēmējiem var būt gan grūtāk sagādāt izejvielas, gan arī realizēt preces. Arī kavēti maksājumi par preču piegādēm radītu problēmas, ko var salīdzināt vienīgi ar 90.gados piedzīvoto.

Toreiz, lai pirktu izejvielas, bija jāmaksā avansā, un tam, pēc Reira teiktā, ir nepieciešami ļoti lieli papildu apgrozāmie līdzekļi, ko bankas nelabprāt finansēs.

Latvijai neesot plāna gadījumam, ja tā tiek iekļauta naudas atmazgātāju sarakstā, jo tiekot darīts viss iespējamais, lai tur nenokļūtu. Tas savukārt izriet no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas Santas Purgailes teiktā. Viņa uzsver, ka sasniegtais ir apjomīgs, turklāt realizēts finanšu sektora kapitālais remonts, nomainot FKTK vadību un sakārtojot banku sektoru. Tomēr visiem jābūt gataviem jebkādiem scenārijiem.

FATF spriedumu Latvija varētu uzzināt laikā, kad Parīzē no 16. Līdz 21.februārim notiek FATF plenārsēde un darba grupas sanāksme. Pašlaik „pelēkajā sarakstā” iekļautas kopumā 12 valstis.