Igauņu zinātnieku radītu fotokameru nosūtīs kosmosa dzīlēs (1)

Kā pastāstījis šīs misijas Igaunijas nodaļas vadītājs Mihkels Pajusalu, tā būs pirmā reize, kad Igaunijā būvēta iekārta tiks nosūtīta tālu kosmosā, un arī pirmā reize, kad Igaunija varēs piedalīties visās svarīga ESA projekta fāzēs.

Paredzēts, ka šai misijā piedalīsies kosmiskais aparāts ar diviem mazākiem moduļiem, un vienā no tiem atradīsies igauņu būvētā kamera. Aparāts dosies uz vienu no tā dēvētajiem Lagranža punktiem, kur Zemes un Saules gravitācija atrodas līdzsvarā. Tas ļaus aparātam ilgstoši atrasties stabilā stāvoklī un gaidīt vajadzīgā debess ķermeņa parādīšanos, lai tad uzņemtu kursu, kas ļautu palidot šim objektam garām ļoti tuvu - aptuveni 1000 kilometru attālumā - un palaist zondi ar kameru, kas tam varētu pietuvoties pat 300 kilometru attālumā.

Pajusalu atzinis, ka šāda misija savā ziņā būs balstīta uz nejaušību, jo izvēlēties pētāmo debess ķermeni varēs tikai tad, kad aparāts jau atradīsies kosmosā. Ideāli būtu nofotografēt objektu, kas atceļojis no kosmiskās telpas ārpus Saules sistēmas robežām. Ja izdotos pamanīt un sekmīgi fiksēt kamerā tādu "retu viesi", tā būtu pirmā reize, kad zinātnieku rīcībā nonāktu pie Saules sistēmas nepiederīgas matērijas fotouzņēmumi, kas palīdzētu spriest par eksoplanētām un iespējamu dzīvības esamību Visumā.

Kā liecina pats misijas nosaukums, tās mērķis varētu būt arī komēta. Tādā gadījumā pētnieki pievērstu uzmanību nevis parastām komētām, bet tā dēvētajām dinamiski jaunajām komētām, kas nākušas no Epika-Orta mākoņa - hipotētiska apgabala Saules sistēmā, kur, pēc zinātnieku domām veidojas komētas ar ilgu apriņķošanas periodu un kas nosaukts par godu holandiešu astronomam Janam Ortam un igauņu astronomam Ernstam Epikam.

Pēc Pajusalu teiktā, šādu debess ķermeņu fotouzņēmumi faktiski varētu sniegt diezgan labu liecību par apstākļiem, kādi pastāvēja Saules sistēmas veidošanās laikā.

Ja triju gadu laikā neizdosies pamanīt viena vai otra minētā veida debess ķermeni, misija pievērsīsies kādam parastam sairstošam asteroīdam vai komētai, cenšoties iegūt fotogrāfijas, kas pētniekiem sniegtu priekšstatu par šādu debess ķermeņu uzbūvi.

Jebkurā gadījumā kosmiskā aparāta rīcībā būs tikai daži simti sekunžu, lai iemūžinātu fotouzņēmumos debess ķermeni, kas pārvietojas ar ātrumu līdz 80 kilometriem sekundē.