Brīdinājumi un nāves bailes: kas notika stundās pirms Irānas triecieniem bāzēm Irākā (3)

Līdz pusnaktij zem klajas debess vairs nebija palicis neviens helikopters vai lidmašīna, sacīja viens no avotiem.

ASV karavīri, pēc visa spriežot, zinājuši, kad notiks uzbrukums, sacīja irākiešu izlūkošanas struktūru avots. Radies priekšstats, ka amerikāņi "pilnībā apzinājās" - uzbrukums bāzei notiks "pēc pusnakts".

Kad raķetes galu galā trāpījušas bāzes teritorijā ap plkst.1.30, tās trāpīja "tukšiem bunkuriem, kas jau pirms vairākām stundām bija evakuēti", sacīja avots.

Neviens cilvēks nav gājis bojā un netika ievainots.

Amerikāņu karavīri slēpās Huseina laika bunkuros

Raidorganizācija CNN intervējusi vairākus amerikāņu karavīrus, kuri trieciena laikā atradās Irākā. Akīms Fergusons stāsta, ka esot atradies bunkurā, kad viņa vienība saņēmusi biedējošu ziņojumu: viņu virzienā traucas sešas irāņu ballistiskās raķetes. "Es turēju savu ieroci, skatījos zemē un centos domāt par kaut ko priecīgu. Domās sāku dziedāt savām meitām," stāsta seržants. "Es vienkārši gaidīju. Lai arī kas notiktu, es cerēju, ka tas būs ātri. Es 1000% biju gatavs mirt."

Taču necieta ne Fergusons, ne arī visi pārējie karavīri un civilie līgumdarbinieki, kuri atradās bāzē Ainasadā. Taču uzbrukums atklāja to, ka par spīti iepriekšējiem brīdinājumiem viena no vecākajām un plašākajām bāzēm Irākā nebija gatava atvairīt šādu uzbrukumu. Tur nav uzstādītas zeme-gaiss tipa aizsardzības sistēmas.

Apmēram trešo daļu bāzes aizņem ASV spēki.

Kā norāda CNN, pēc brīdinājumu saņemšanas uz bunkuriem devās viss amerikāņu personāls, izņemot dažas specifiskas grupas, kā, piemēram, sardzē esošie karavīri un dronu piloti. Viņu uzdevums bija atvairīt kājnieku uzbrukumu, kas varētu sekot raķešu triecienam. Tāds nenotika, un pēc vairākām stundām cilvēki pameta piramīdām līdzīgos bunkurus, kuri bija būvēti vēl Sadama Huseina valdīšanas laikā, kad notika Irānas-Irākas karš. ASV karavīri žurnālistiem stāsta, ka neesot bijuši droši, ka bunkuri izturēs uzbrukumu. Taču tie bija masīvāki par ASV bunkuriem, kas tika celti aizsardzībai pret "Islāma valsts" un citu grupējumu lietotajām vieglākajām raķetēm.

Pulkvežleitnante Steisija Koulmena stāsta, ka katra trieciena laikā esot ieliekušās bunkura durvis, taču tie visi uzlidojumā palika neskarti.

Fērgusons bija patvēries vienā no ASV bunkuriem, kas bija nostiprināti ar smilšu maisiem. "Zibsnis, sprādziens, zibsnis, sprādziens. Mēs nezinājām, kad tas beigsies. Mēs sēdējām un gaidījām, kad tas beigsies," viņš sacīja.

Fērgusons norādīja, ka amerikāņi vēl kādu laiku esot gaidījuši Irānas karavīru parādīšanos. "Mēs bijām tik ļoti noguruši. Tā bija visu laiku sliktākā adrenalīna deva," viņš teica.

"Es nevienam nenovēlu izjust tāda līmeņa bailes. Nevienam visā pasaulē nevajadzētu tā justies."

Brīdināja nevis Irāna, bet viena arābu un viena Eiropas valsts

Irāna informējusi Irāku tikai īsi pirms uzbrukuma, ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja Irākas premjerministra Adela Abdulmahdi padomnieks, norādot, ka Irāna brīdinājumus paudusi ar citu valstu starpniecību.

Padomnieks sacīja, ka Irāku un ASV par gaidāmo triecienu informējusi viena arābu un viena Eiropas valsts, neatklājot, tieši kuras valstis tās bijušas.

3.janvārī no ASV bezpilota lidaparāta izšautu raķešu triecienā pie Bagdādes lidostas tika nogalināti desmit cilvēki - pieci irākieši un pieci irāņi, arī Irānas ģenerālis Kasems Soleimani un Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" ("Tautas mobilizācijas spēki") vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. Šis trieciens bija vērsts pret Soleimani un tika īstenots pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma.

Atbildot uz Soleimani nogalināšanu, Irāna 8.janvārī uz divām bāzēm Irākā, kur izvietoti ASV karavīri, raidīja 22 raķetes.

ASV un Irānas attiecības saasinājušās kopš 2018.gada gada maija, kad ASV vienpusējā kārtā izstājas no pasaules lielvaru un Irānas kodolvienošanās un atjaunoja ekonomiskās sankcijas.

Irākā bija arī seši Latvijas karavīri

Kā Latvijas Televīzijai pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku Latvijas kontingenta komandieris kapteinis Andris Bērziņš, uzbrukuma brīdī viņš un pārējie Latvijas karavīri atradās aptuveni četrus kilometrus no bāzes. 

"Šobrīd visi jūtamies labi. Tas, ko mēs tagad darām, ir – nedaudz atpūtīsimies un pēc tam turpināsim ierasto rutīnu un gatavosimies atsākt apmācīt Irākas drošības spēkus," stāsta Bērziņš, piemetinot, ka pagaidām nav skaidrs, kad būs iespējams atgriezties Irākas bāzē. 

Jau ziņots, ka, tāpat kā Dānija, Igaunija un Lietuva, arī Latvija savus sešus Irākā dienošos karavīrus pārvietojusi uz Kuveitu.

Šāds lēmums pamatots ar vairākiem apsvērumiem - gan drošības dēļ, gan arī ar to, ka patlaban jebkāda veida Irākas spēku apmācības Irākā uz nezināmu laiku ir pārtrauktas.

Minētais nenozīmē, ka tiek pārtraukta Latvijas dalība starptautiskajā operācijā pret teroristisko organizāciju "Islāma valsts" Irākā.