Asociācija: Riepu apsaimniekošanā vajadzīga nopietna valsts iesaiste

Viņa uzsvēra, ka riepu apsaimniekošanas nozarē joprojām pastāv sistemātiskas problēmas, kuras nav izdevies atrisināt. To parāda 29.decembra ugunsgrēks, kad Andrejsalā dega angārs ar riepām, kā arī, piemēram, situācija Daugavpilī, kur, veicot pilsētas degradētās ziemeļu teritorijas sakārtošanu, atrastās riepas lielos daudzumos nogūla tuvējo garāžu teritorijā, nevis tika nodotas utilizācijai

Lūse norādīja, ka Latvijā ik gadus tiek ievests aptuveni 17 000 tonnu riepu, kas ir salīdzinoši neliels skaits, tomēr nepārstrādāto riepu uzkrājums atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) datiem 2018.gada beigās bija 105 000 tonnu. 

LRAA vadītāja pauda, ka iemesls meklējams negodprātīgā uzņēmējdarbībā, kas izplatīta arī pašlaik. "Tas saistīts gan ar tādu videi bīstamu atkritumu kā autoriepu apsaimniekošanas nozares fragmentāciju, gan - uzņēmēju individuālās atbildības trūkumu," norādīja Lūse, piebilstot, ka nesenie notikumi rāda, ka situācija uzlabojas ļoti kūtri, "lai neteiktu, ka neuzlabojas nemaz". 

Viņa skaidroja, ka situāciju eskalācija līdz ugunsgrēkiem, kas noved pie ievērojama apkārtējās vides piesārņojuma, iezīmē riskus, kas veidojas, ja vietas, kurās uzglabājas liels nolietoto riepu skaits, ir šim mērķim nepiemērotas. "Visticamāk, netiek ievēroti arī minimālie ugunsdrošības noteikumi. Tas uzskatāmi demonstrē, kāpēc riepu apsaimniekošanas sakārtošana ir būtiska," pauda LRAA vadītāja, piebilstot, ka vislielākais risks šajā gadījumā ir saistīts tieši ar autoservisiem un riepu tirgotājiem, kuri savās noliktavās uzkrāj lielu riepu daudzumu, lai gan autoservisiem tās būtu jānodod utilizācijai. 

Lūse pauda, ka LRAA kopīgi ar Valsts Vides dienestu (VVD) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) savulaik sāka un joprojām turpina  autoservisu informēšanu un pārbaudīšanu. Viņa informēja, ka pērnā gada otrajā pusē autoservisos veiktās pārbaudes rāda, ka situācija attiecībā uz nolietoto riepu un arī citu videi bīstamu atkritumu apsaimniekošanu ir "visai bēdīga". 

LRAA vadītāja skaidroja, ka viens no formātiem, ar kuru palīdzību LRAA kopā ar VVD cenšas informēt autoservisus, ir izglītojošu semināru organizēšana. "Sabiedrība Latvijā ir visai atbildīga pret apkārtējo vidi, problēma rodas saprotamas informācijas trūkuma dēļ. Tādēļ ir svarīgi iesaistītajām pusēm to piedāvāt, lai neizskanētu tādi argumenti kā "nebiju informēts" vai "nezināju, kā rīkoties"," pauda Lūse. 

Viņa pauda, ka situācijas risināšanai LRAA savulaik sāka akciju "Riepa ar Rītdienu", kas paredz, ka cilvēki var atstāt nolietotās riepas autoriepu veikalos un servisos, kuri iesaistījušies akcijā. "Neapšaubāmi, rezultātus mēs redzējām uzreiz, taču, lai risinātu samilzušo problēmu, ar to ir krietni par maz," pauda Lūse, norādot, ka sekmīgam rezultātam nepieciešams, lai pēc šiem principiem strādā visi tirgus dalībnieki. Viņa uzsvēra, ka šo rezultātu, visticamāk, nebūs iespējams sasniegt bez nopietnas valsts iesaistes regulējuma uzlabošanā, kā arī plašāka nozares dialoga veicināšanas. 

"Liela nozīme ir arī pašu nozares dalībnieku iesaistei un vēlmei darīt kaut ko lietas labā. Neaizmirsīsim, ka tādi negadījumi kā ugunsgrēki ar riepu degšanu, atstāj neizdzēšamas sekas uz apkārtējo vidi, kas iespaido mūs visus," pauda Lūse. 

Viņa norādīja, ka situācija riepu apsaimniekošanā ir kritiska, un, lai tā uzlabotos, nepieciešama gan nopietna valsts iesaiste, gan arī pašu nozares dalībnieku izpratne par riskiem un potenciālajām sekām. "Šis ir atbildības jautājums pret mūsu sabiedrību un apkārtējo vidi vislielākajā mērā tieši no nozares dalībnieku puses," skaidroja Lūse.