Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2019/01/11/11707040t1h70e4.jpg)
Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā pret ugunsdzēsēju Aigaru Zelčānu, kura vadītais ugunsdzēsības auto 2015.gadā iekļuva negadījumā ar diviem bojāgājušajiem uz Daugavpils šosejas, pavēstīja Senāta pārstāve Baiba Kataja.
Senāts atzina, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, jo apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi pierādījumus lietā un savas atziņas pamatojusi ar pierādījumiem. Tiesa, nosakot sodu, ņēmusi vērā, ka ceļu satiksmes negadījums noticis laikā, kad apsūdzētais pildījis dienesta pienākumus un devies uz izsaukumu. Minēto apstākli tiesa atzinusi par atbildību mīkstinošu.
Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Zemgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru apsūdzētais sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Zemgales rajona tiesa 2018.gada 22.oktobrī apsūdzēto atzina par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā un attaisnoja.
Jau vēstīts, ka Zemgales apgabaltiesa, pretēji pirmās instances spriedumam, kas attaisnoja apsūdzēto, Zelčānu, kura vadītais ugunsdzēsības auto 2015.gadā iekļuva negadījumā ar diviem bojāgājušajiem, atzina par vainīgu, atzīstot ugunsdzēsēju par vainīgu Krimināllikuma 260.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, nosakot sodu brīvības atņemšana uz vienu gadu.
Taču, piemērojot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus, persona notiesāta nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu, aģentūru LETA informēja tiesas pārstāve Regina Bordāne. Minētais pants nosaka, ka tiesa var noteikt nosacītu cietumsodu, ja tā gūst pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.
Pārējā daļā pirmās instances spriedums tika atstāts negrozīts.
2015.gada 13.janvārī Zelčāns pildīja neatliekamus dienesta pienākumus - vadīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvo transportlīdzekli ar ieslēgtiem speciālajiem gaismas signāliem pa autoceļu Rīga-Daugavpils, dodoties atbrīvot personas, kas iespiestas ceļu satiksmes negadījuma rezultātā grāvī ieslīdējušā transportlīdzeklī.
Apsūdzībā bija teikts, ka, neņemdams vērā meteoroloģiskos apstākļus - tumsu un apledojušu, slapju asfaltu -, kā arī vadītā transportlīdzekļa īpatnības un stāvokli, ugunsdzēsēju mašīnas vadītājs izvēlējās braukšanas ātrumu, kas negarantē satiksmes drošību. Tā rezultātā sākās sānslīde, un, daļēji sasveroties uz kreisajiem sāniem, ugunsdzēsēju automašīna iebrauca pretējā braukšanas virziena joslā un uzgāzās virsū vieglajam transportlīdzeklim.
Sadursmes brīdī vieglais transportlīdzeklis ar četriem pasažieriem bija apstājies un neatradās kustībā.
Ceļu satiksmes negadījumā no gūtajām traumām mira divi pasažieri un divi pasažieri guva vidēja smaguma miesas bojājumus.