/nginx/o/2019/11/06/12719680t1h0aa0.jpg)
Lietuvas Seimam otrdien neizdevās atcelt prezidenta Gitana Nausēdas uzlikto veto decembrī pieņemtajiem grozījumiem vēlēšanu likumā, kas paredzēja pazemināt procentu barjeru ievēlēšanai parlamentā no 5% līdz 3% politiskajām partijām un no 7% līdz 5% koalīciju sarakstiem.
Par to, lai prezidenta noraidītie grozījumi tiktu pieņemti no jauna, nobalsoja 70 deputāti, pret - 51, bet divi parlamenta locekļi no balsošanas atturējās.
Lai veto tiktu atcelts, par to bija jānobalso vismaz pusei Seima deputātu jeb 71 parlamenta loceklim, jo Lietuvas Seimā ir pavisam 141 deputāts.
Par valdošās Zemnieku un zaļo savienības līdera Ramūna Karbauska un nelielās valdošajā koalīcijā neietilpstošās Centra partijas vadītāja Nagļa Puteiķa ierosinātajiem vēlēšanu likuma grozījumiem, kas paredzēja procentu barjeras pazemināšanu, Seims nobalsoja 10.decembrī.
Grozījumi tika pieņemti galvenokārt ar valdošās koalīcijas deputātu balsīm. To atbalstītāji apgalvoja, ka zemāks slieksnis iekļūšanai parlamentā garantētu, ka tajā pārstāvēts plašāks vēlētāju loks.
Taču prezidents izmantoja veto tiesības, lai grozījumus bloķētu, norādot, ka zemākas vēlēšanu barjeras noteikšana daudzmandātu apgabalā novestu pie lielākas Seima sadrumstalotības un valdības nestabilitātes.
Nausēda arī uzsvēra, ka lēmums pazemināt iekļūšanai Seimā nepieciešamā atbalsta barjeru nepilnu gadu pirms parlamenta vēlēšanām ir pretrunā pozitīvai vēlēšanu pieredzei, kas nostiprināta starptautisko organizāciju normās.
Iepriekš Nausēda bija paudis atbalstu ierosinājumam pazemināt iekļūšanai Seimā nepieciešamā atbalsta slieksni līdz attiecīgi 4% un 6%.
No 141 Seima deputāta 71 tiek ievēlēts daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 70 - vienmandāta apgabalos.
Seima vēlēšanas notiks oktobrī.