Sabiedrībai jākļūst iejūtīgākai pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (3)

Diskusijas gaitā runātāji vienisprātis norādīja uz pastāvošajām stigmām un aizspriedumiem, kuri nereti noved pie personu ar garīga rakstura traucējumiem izolēšanas no sabiedrības.

Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda" atbalsta persona un dažādības vadības eksperte Sigita Zankovska-Odiņa diskusijā stāstīja, ka sabiedrībā bieži novērojama vēlme ievietot cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem aprūpes centros vai specializētās institūcijās. Viņas ieskatā, tomēr būtu jāvirzās pretējā virzienā, proti, šai cilvēku grupai ir tikpat svarīgi iziet no ikdienas rāmjiem un iepazīt jaunus cilvēkus.

Centra pārstāve akcentēja jautājumu par to, vai termins "cilvēks ar īpašām vajadzībām" pats par sevi ir korekts. Šo cilvēku vajadzības ir tādas pašas kā pārējiem, proti, viņiem piemīt vajadzība būt mīlētiem un mīlēt, vēlme strādāt un apliecināt sevi, kā arī vēlme būt normālam un iekļauties sabiedrībā, uzsvēra Zankovska-Odiņa.

Diskusijā līdztekus figurēja jautājums par to, vai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir vainojami pie nespējas pilnībā integrēties, vai tomēr tā ir vecāku, aprūpētāju un sabiedrības nespēja iemācīt šiem cilvēkiem patstāvību un sapratni par sabiedrībā pieļautajām normām.

Tāpēc diskusijas dalībnieki bija vienisprātis par to, ka ir nepieciešams mudināt cilvēkus vairīties no bailēm no atšķirīgā un vienlaikus arī pieiet ar lielāku skaidrību jūtīgākām tēmām saistībā ar personu ar garīga rakstura traucējumiem integrāciju sabiedrībā.

Tomēr diskusijas gaitā izkristalizējās, ka nespēja dažādām cilvēku grupām pilnvērtīgi integrēties, iespējams, ir nevis šo cilvēku vaina, bet gan visas sabiedrības nespēja iekļaut šos cilvēkus, kā rezultātā cilvēki ar īpatnībām tiek izslēgti no sabiedrības.

Rīgas Lutera draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs klāstīja, ka nedrošība, kas rodas no cilvēkiem, kas ir atšķirīgi no sabiedrības vairuma, sakņojas pašā cilvēka dabā. Viņš klāstīja, ka arī kristietībā tiek mudināts domāt par mazāk aizsargātajām sociālajām grupām un būt iecietīgiem. Mācītāja ieskatā, īpaši aktuāla cilvēku ar īpašām vajadzībām tēma mūsdienās ir tāpēc, ka, dzīvojot informācijas laikmetā, nereti ir problemātiski veltīt gana laika līdzcilvēku izpratnei.

Jau vēstīts, ka diskusijā, kas notiek kampaņas "Cilvēks, nevis diagnoze" laikā, tika spriests par to, kā veicināt cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā, rosināt dialogu ar sabiedrību par humānas un saprasties spējīgas vides radīšanu Latvijā.