Krievijas valdība paziņo par demisiju (68)

Šāds valdības lēmums paziņots pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzrunas parlamentā par stāvokli valstī, vēsta Krievijas aģentūra "RIA Novosti".

Kā ziņo Krievijas medijs "Meduza", par valdības atkāpšanos Medvedevs Putinu informēja trešdien notikušajā prezidenta un valdības vadītāja tikšanās laikā. 

Savā uzrunā Putins trešdien ierosināja sarīkot referendumu par grozījumiem Krievijas konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, vienlaikus saglabājot spēcīgu prezidentālo sistēmu.

Medvedevs norādījis, ka šāds prezidenta ierosinājums mainīs likumdevēju varas, izpildvaras un tiesu sistēmas varas līdzsvaru.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

“Šajā kontekstā ir acīmredzams, ka mums, kā Krievijas Federācijas valdībai, ir jāsniedz prezidentam iespēja pieņemt visus nepieciešamos lēmumus, tāpēc šajos apstākļos es uzskatu par pareizu paziņot par atkāpšanos no amata,” paziņojis Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Putins arī pateicies valdībai par kopīgo darbu. Viņš arī paziņojis par plāniem tuvākajā laikā tikties ar katru demisionējušās valdības locekli.

Premjera un prezidenta tikšanās laikā Putins arī paziņoja par plānu ieviest Krievijas Drošības padomes vadītāja vietnieka amatu un iecelt tajā Medvedevu, vēsta Krievijas izdevums “The Insider”.

Krievijas Drošības padomi vada Putins un tajā ietilpst vēl 11 pastāvīgie locekļi.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Kā izdevumam “The Bell” norādījis Krievijas politologs Aleksandrs Požalovs, Medvedevam atkāpšanās no premjera amata nav vērtējama kā slikts risinājums, jo viņam vairs netiks adresēta sabiedrības kritika par valdības neizdarību un kļūdām.

Viņš arī varēs vairāk pievērsties valdošās partijas “Vienotā Krievija” gatavošanai startam nākamajās Krievijas parlamenta vēlēšanās.

Tikmēr Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs televīzijas kanālam 360 paudis viedokli, ka Medvedeva iecelšana par Drošības padomes vadītāja vietnieku patiesībā esot uzskatāma par paaugstinājumu amatā.

“Tas ir ļoti augsts amats. Ņemot vērā, ka valsts galva ir Drošības padomes priekšsēdētājs, pēc būtības sanāk, ka priekšsēdētāja vietnieks ir viceprezidenta amats,” norāda Džabarovs.

Krievijas likumi paredz, ka valdībai ir pienākums demisionēt pēc prezidenta inaugurācijas.

Tomēr ne pēc jauna prezidenta pilnvaru termiņa sākuma Krievijas valdība pēdējo reizi demisionēja 2007.gadā. Tolaik premjerministra amatu ieņēma Mihails Fradkovs.

Kā ziņo Krievijas aģentūra TASS, Medvedevs premjerministra amatā kopumā pavadījis ilgāk kā septiņus gadus un astoņus mēnešus.

Tikmēr Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs vēlāk paziņoja, ka Putins parakstīs atsevišķu rīkojumu par to, kādi būs termiņi un kārtība balsošanai par konstitūcijas grozījumiem.

Peskovs uzsvēra, ka runa nav par referendumu, bet gan balsošanu.

"Šajā gadījumā runa nevar būt par referendumu un faktiski pat neparedz kaut kādu [grozījumu] pieņemšanu balsošanas ceļā," pavēstīja Peskovs.

Arī Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Ella Pamfilova paziņoja, ka Putina ierosināto konstitūcijas grozījumu apstiprināšanai tiks izraudzīts nevis referendums, bet cita tautas apspriešanās forma.

"Vadoties pēc tā, ko teica prezidents, nedomāju, ka lieta nonāks līdz referendumam. Ir arī citas apspriešanas formas. Taču šis jautājumus jāapskata vairāk saturiski un uzmanīgi," aģentūrai "Interfax" pavēstīja Pamfilova. "Visticamāk, tā tomēr būs apspriešanās, kurai referendums nebūs vajadzīgs."

Putins aicināja paplašināt parlamenta pilnvaras, uzticot deputātiem atbildību par premjerministra un kabineta locekļu izvēli. Putins ierosināja piešķirt parlamenta deputātiem tiesības ne tikai saskaņot, ber arī apstiprināti premjera, visu vicepremjeru un ministru kandidatūras, turklāt prezidentam nebūs tiesības tās noraidīt.

Taču viņš uzsvēra, ka Krievijai nevajag kļūt par parlamentāru republiku un tai jāpaliek spēcīgai prezidentālai republikai. Tāpēc prezidentam jābūt tiesībām atlaist premjeru vai ministrus sakarā ar uzticības zaudēšanu vai pienākumu nepildīšanu.