Par spīti Lemberga iekļaušanai Magņitska sarakstā, ZZS tomēr saņems valsts finansējumu (6)

Birojā skaidroja, ka, lemjot par valsts budžeta finansējuma izmaksu ZZS, KNAB vērtēja, vai sankcijas attiecināmas uz ZZS. Attiecīgi KNAB konstatēja, ka šobrīd nav tiesiska pamata ZZS neizmaksāt valsts budžeta finansējumu.

Tomēr, kā norādīts KNAB lēmumā, ZZS ir pienākums savā darbībā ievērot ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) piemērotajās sankcijās noteiktos ierobežojumus un Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā noteikto.

OFAC pērn 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām - Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Savukārt 18.decembra vakarā OFAC paziņoja par sankciju atcelšanu pret Ventspils brīvostu un Ventspils brīvostas pārvaldi.

Ventspils brīvostai noteiktās sankcijas tika atceltas pēc tam, kad Lembergs atkāpās no brīvostas valdes un Latvijas valdība veica darbības, lai pārtrauktu Lemberga ietekmi ostā, izriet no ASV Finanšu ministrijas paziņojuma presei.

Atbilstoši KNAB lēmumam, turpmākos četrus gadus partija "Saskaņa" katru gadu saņems 800 000 eiro, "KPV LV" - 643 369 eiro, Jaunā konservatīvā partija - 626 420,5 eiro, "Attīstībai/Par!" - 586 964 eiro, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 557 129,00 eiro, ZZS - 489 163,50 eiro, "Jaunā Vienotība" - 416 535,50 eiro, Latvijas reģionu apvienība - 169 371,50 eiro, Latvijas Krievu savienība (LKS) - 136 336 eiro, bet "Progresīvie" - 106 203,50 eiro. 

KNAB arī pieņēma lēmumu neizmaksāt politiskajai partijai LKS piešķirto valsts budžeta finansējumu uz šīs partijas norādīto kontu, jo konts nav atvērts Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumam, lai saņemtu valsts budžeta finansējumu, politiskajai partijai jāatver atsevišķs konts Latvijā reģistrētā kredītiestādē.

Jau vēstīts, ka 1.janvārī spēkā stājas grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas seškārt palielināja valsts finansējumu partijām.

Likums nosaka, ka kopējais valsts budžeta finansējums vienai partijai gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro un šo naudu partijas var tērēt savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Piešķirot lielāku valsts budžeta finansējumu, būtiski samazināts pieļaujamais fizisko personu dāvinājumu un cita veida iemaksu maksimums. Vienlaikus noteikts, ka partijām līdz 2022.gada beigām kopējais finansējuma apmērs nedrīkstēs pārsniegt 1950 minimālās algas. Palielinoties minimālajai algai, pieaugs arī partijām paredzētais finansējums.

Politiskajai partijai, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās pārvarējusi 2% barjeru, par katru saņemto balsi Saeimas vēlēšanās tiks piešķirti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās - 0,5 eiro, bet par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās - arī 0,5 eiro. Par rezultātiem Saeimas un EP vēlēšanās partijas naudu atbilstoši jaunajai kārtībai sāks saņemt jau šogad, bet par pašvaldību vēlēšanām, kur valdošās koalīcijas partijām nebija spīdošu rezultātu, tikai pēc nākamajām vēlēšanām.

Līdz šim valsts budžeta finansējumu piešķīra politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, 0,71 eiro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi.

Tādējādi par vienu balsi Saeimas vēlēšanās partijas turpmāk saņems 6,3 reizes vairāk valsts budžeta naudas.

Papildus tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, ikgadēji piešķirs valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.

Valsts budžeta finansējums partijām tiks izmaksāts četrus gadus, sākot ar nākamo kalendāro gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Naudu partijas saņems divas reizes gadā - līdz 15.janvārim un līdz 15.jūlijam. Pēc visu līmeņu vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārrēķinās piešķiramā finansējuma apjomu, ievērojot vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar grozījumiem budžeta finansējums netiks piešķirts par balsīm, kas nodotas par kandidātu sarakstu, kuru vēlēšanu likumā paredzētajā kārtībā iesniegušas vēlētāju apvienības vai vismaz divas reģistrētas partijas, kas nav apvienojušās reģistrētā partiju apvienībā.

Tāpat noteikts, ka KNAB varēs apturēt valsts finansējumu partijai, ja tā pretlikumīgi izlietojusi 30 000 eiro. Mazāka pretlikumīgi iztērētā summa partijai būs jāatskaita valsts budžetā. Tāpat partijām būs vienu reizi gadā KNAB jāiesniedz budžeta finansējuma izlietošanas dokuments atbilstoši noteikumiem, kurus noteiks valdība.

Partiju apvienībām noteiktas tiesības valsts finansējumu pārdalīt to sastāvā esošajām politiskajām organizācijām ar nosacījumu, ka tās bijušas apvienības sastāvā, kandidējot pēdējās Saeimas vēlēšanās. Grozījumi nosaka arī to, ka partijām savas parādsaistības jāsedz trīs gadu laikā.

Šī likuma grozījumi izraisīja lielu neapmierinātību ne tikai daļā sabiedrības, bet arī parlamentā, rosinot no piedāvātajām normām atteikties pavisam vai vismaz to stāšanās spēkā datumu attiecināt tikai uz nākamo Saeimas sasaukumu.

Likumprojekta autori uzstāja, ka valsts finansējuma palielināšana partijām cels demokrātijas kvalitāti Latvijā, vienlaikus partijas atbrīvojot no "oligarhu naudas" ietekmes. Opozīcijas partijas gan pauda, ka nedrīkst kāpināt finansējumu partijām, vienlaikus nepildot iepriekš Saeimā pieņemtos likumus, tostarp par mediķu algu celšanu.