Asociācija: Latvijā ir apdraudēta kūdras nozare (1)

Asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere atgādināja, ka Eiropas Komisija (EK) otrdien, 14.janvārī izziņoja Eiropas Zaļā kursa investīciju plānu, kas paredz finansējumu Eiropas pārejai uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam. Investīciju plāns paredz izstrādāt taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas paredz papildu finansējumu īpašiem Eiropas reģioniem, kuri vairāk nekā citi ir atkarīgi no fosilo energoresursu ieguves un izmantošanas enerģētikā. 

Viņa skaidroja, ka līdz ar to Eiropa piedāvā kompensēt darbavietu zaudēšanu ar jaunām darbavietām, pārprofilēt strādājošos u.c. Neilgi pirms mehānisma izziņošanas tajā līdzās fosilajiem resursiem tika iekļauta arī kūdra, ko izmanto enerģētikā jeb tā saucamā enerģētiskā kūdra, ko sadedzinot, rodas siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Savukārt Latvijā iegūto kūdru izmanto lauksaimniecībā un tā nav pielīdzināma fosilajiem resursiem, no kuru izmantošanas vēlas atteikties Eiropa. Līdz ar to kūdras izmantošana Latvijā atšķiras no citām Eiropas valstīm, piemēram, Īrijas un Somijas, kur tā tiek dedzināta enerģētiskām vajadzībām, uzsvēra Krīgere. 

"Latvijas kūdras nozarei ir retorisks jautājums - šīs kardinālās kūdras izmantojuma atšķirības neņemšana vērā ir lēmēju nezināšana vai ļaunprātība?" pauda Krīgere, atgādinot, ka kūdras nozarē Latvijā nodarbināti aptuveni 3000 darbinieki vidēji gadā, galvenokārt, reģionos un nozare nodokļos nomaksā vismaz 20 miljonus eiro gadā. Tādējādi, nozares slēgšanai varētu būt neprognozējamas sociālekonomiskas sekas, kas nekādā veidā neuzlabos siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējo bilanci.   

Viņa atgādināja, ka kopš 2004.gada Latvijā kūdru enerģētiskām vajadzībām gandrīz vispār neiegūst - enerģētikā izmanto tikai 2% no kūdras kopapjoma. Latvijā 95% no iegūtās kūdras izmanto lauksaimniecībā, to pārstrādā kūdras produktos un eksportē uz vairāk nekā 100 valstīm pasaulē, kur to izmanto dārzkopībā, mežsaimniecībā un augsnes ielabošanai. 

Pēc Krīgeres teiktā, kūdrā audzētie dekoratīvo augu, dārzeņu un koku stādi piesaista siltumnīcefekta gāzes. Piemēram, vienā kubikmetrā kūdras var izaudzēt 6000 koku stādu, ar ko iespējams apstādīt trīs hektārus meža, kas 50 gadu perspektīvā var piesaistīt 1110 tonnas ogļskābās gāzes. Vienā kubikmetrā kūdras var izaudzēt arī 7000 dārzeņu stādus no kuriem vēlāk var iegūt 16 tonnas gurķu ražas vai 32 tonnas tomātu ražas - ievērojamu pārtikas daudzumu. 

Tāpat viņa uzsvēra, ka kūdrai ir ļoti liela loma pārtikas ražošanā visā pasaulē, tā ir pamats dārzeņu audzēšanai. Latvijā iegūtā kūdra ir trešā daļa no profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras Eiropas Savienībā (ES). Savukārt pasaulē 70% no profesionālajā dārzkopībā izmantojamiem substrātiem ir kūdras substrāti, kas līdz ar iedzīvotāju skaitu pasaulē kļūs arvien pieprasītāki. Lēšams, ka pieprasījums pēc dārzkopības kūdras augs vismaz 3,5 reizes, viņa teica.

Pēc Krīgeres teiktā, kūdras substrātus aizstājot dārzkopībā ar citiem substrātiem, netiek ņemtas vērā siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisijas, ko rada dažādu kūdras aizstājēju, piemēram, akmens vates ražošana un pielietošana, kā arī tas, ka kūdru pēc izmantošanas stādu audzēšanā izmanto augsnes ielabošanai un tas, ka kūdras substrātiem nav iespējams izaudzēt dabīgu, veselīgu pārtiku un kvalitatīvus stādus.

"Valstij nav ilgtermiņa domāšanas un netiek skatīta kopaina. Cilvēki, kuri mūs pārstāv Eiropā, nepārzina nozari, par kuru spriež. Īstermiņā ir vēlme iegūt līdzekļus, bet līdz ar to tiktu iznīcināta nozare, kura sniedz lielu ieguldījumu pārtikas ražošanas ķēdē. Vēlme iegūt finansējumu neesošai enerģētiskās kūdras ieguves jomas pārprofilēšanai varētu tikt definēta kā ES naudas izsaimniekošana," pauda Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja.

Krīgere uzsvēra, ka Latvija ir kūdras resursiem bagāta valsts un kūdra ir viens no nedaudzajiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem, no kura ražotos eksporta produktus ir atzinusi visa pasaule. Pieprasījums pēc kūdras produktiem ir stabili augošs. "Pārdomāti, ilgtspējīgi apsaimniekojot šo resursu, tā ir iespēja attīstīt valsts ekonomiku un sasniegt ES dzīves līmeni, vienlaikus samazinot siltumnīcu gāzu emisijas," viņa uzsvēra.

LETA jau vēstīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies līdz 2050.gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, izmantojot Eiropas zaļā kursa investīciju plānu, ar kuru tiks tiks aktivizētas publiskās investīcijas, piesaistot investīcijas vismaz triljons eiro apmērā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā pauda, ka Eiropas zaļā kursa investīciju plāns aktivizēs ES finansējumu un radīs izdevīgu regulējumu, kas atvieglos un stimulēs publiskās un privātās investīcijas, kuras vajadzīgas, lai varētu pārkārtoties uz klimatneitrālu, zaļu, konkurētspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, skaidroja pārstāvniecībā. 

Paziņojumā presē citēts izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV), kurš norādījis, ka, lai Eiropa varētu pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku, ir vajadzīga gan politiskā apņemšanās, gan milzīgas investīcijas.

Politiķis norādīja, ka Zaļais kurss parāda ES apņēmību iegrožot klimata pārmaiņas, kas tagad tiks nostiprināta ar finansēšanas plānu.

Pirmkārt, tiks izmantots ES budžets, lai piesaistītu privātos līdzekļus zaļajiem projektiem visā Eiropā un atbalstītu reģionus un cilvēkus, kurus pārkārtošanās skar vissmagāk. Otrkārt, tiks radīti zaļo investīciju piesaistīšanai vajadzīgie reglamentējošie stimuli, atzīmējis politiķis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka būs nepieciešams palīdzēt publiskajām iestādēm un tirgus dalībniekiem šādus projektus identificēt un virzīt tālāk.