Kazahstānas modelis vai "revolūcija no augšas"? (14)

Pēc Putina izteikumiem par iespējamiem konstitūcijas grozījumiem, vairums politikas vērotāju secināja, ka 20 gadus pie varas esošais Putins nekandidēs 2024.gadā, kad beigsies viņa ceturtais termiņš Krievijas prezidenta amatā. Taču nākamo stundu notikumi bija vēl negaidītāki - kā laikrakstam "Novaja Gazeta" stāsta avoti valdībā, Medvedeva valdības demisija bija pārsteigums pat ministriju un prezidenta administrācijas augstākajiem ierēdņiem.

Konstitūcijas grozījumi nemainīs politisko sistēmu

Daļa politikas vērotāju Putina ierosinājumu uztvēra kā "vieglo liberalizāciju" un mēģinājumu ieviest līdzsvarotāku varas dalīšanas modeli. Taču "Novaja Gazeta" uzrunāto ekspertu skatījumā runa labākajā gadījumā esot par dekorāciju nomaiņu (Krievija joprojām būs prezidentāla valsts, lai gan ar mazākām prezidenta pilnvarām), sliktākajā - par "revolūciju no augšas", kas stiprinās tā dēvēto varas vertikāli.

Krievijas Ekonomikas augstskolas konstitucionālo tiesību profesore Jeļena Lukjanova nobažījusies, ka Valsts padomes pārveidošana par struktūru, kurai ir "vertikāla" vara pār parlamentu, "iznīcinās pat esošo parlamentārisma imitāciju". Viņa arī norāda uz to, ka netika paskaidrots, kādā veidā tiks pieņemti konstitūcijas grozījumi - izskanēja vien tas, ka par to būšot kaut kāda veida balsojums. "Praktiski tas viss norāda uz unitāras prezidentālas sistēmas stiprināšanu," viņa uzskata.

"Parlamenta politiskā loma tikpat kā nemainās - agrāk balsoja par premjeru, tagad apstiprinās arī ministrus. Krievija tāpēc vien nekļūs par parlamentāru republiku," portālam "Meduza" pauž politologs Grigorijs Golosovs. "ASV Senāts arī apstiprina atsevišķus ierēdņus, taču tā nav prezidentāla valsts."

Kazahstānas modelis?

Politologs Kirils Rogovs uzskata - no trešdienas notikumiem izriet, ka Kremlis "neatbalsta ideju par prezidenta pilnvaru paplašināšanu pēc modeļa, kas bija populārs NVS un Centrālāzijas valstīs, kad prezidents ir beztermiņa - viņš tiek pārvēlēts un pārvēlēts". Tā vietā nolemts pārdalīt varu starp vairākām institūcijām: Valsts domi, Federācijas padomi un, iespējams, arī Valsts padomi. 

Rogovs norāda, ka tāds modelis darbojas vienpartijas diktatūrā, kas ilgst vairākus gadu desmitus. Putina piedāvātais konstitūcijas grozījumu modelis paredz turpināt esošo personības varas modeli.

Kazahstānas ilggadējais autokrāts Nursultans Nazarbajevs pērn nodeva prezidenta amatu uzticamam sabiedrotajam, pats paliekot Valsts drošības padomes vadītāja, Konstitucionālās padomes locekļa un valdošās partijas "Nur Otan" vadītāja amatā. Kopš šā soļa daudzi politikas analītiķi izteikuši versiju, ka Putins varētu izvēlēties līdzīgu modeli.

Galvenā līdzība ar Kazahstānu slēpjas iespējā, ka Putins varētu turpmākajos gados stiprināt paša dibinātās un vadītās Valsts padomes nozīmi (līdzīgi kā Nazarbajevs to izdarīja ar Valsts drošības padomi). Pēc prezidenta pilnvaru nolikšanas viņš ar tās palīdzību saglabātu lielu ietekmi valstī. 

ASV Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) pētniece Marija Sņegovaja Krievijas nākotnes kursu raksturo kā Irānas-Kazahstānas hibrīdu, jo tā galarezultāts varētu atgādināt Irānas Konstitūcijas aizsargu padomi, ko vada ajatolla. Pārvēlēšana nenotiek. Ja īstenosies šāds scenārijs, Krievijas jaunais institucionālais modelis būs vēl mazāk demokrātisks kā Kazahstānā ieviestais.

Vēl viena populāra teorija, kas pirms trešdienas notikumiem bieži tika piesaukta, bija Krievijas un Baltkrievijas  apvienošanās, pēc kuras Putins varētu kļūt par jaunās valsts prezidentu. Taču Putins savos izteikumos par iespējamajiem konstitūcijas grozījumiem tikpat kā nerunāja par tuvākajām kaimiņvalstīm. Līdz ar to Baltkrievijas scenārijs šķiet arvien mazāk ticams.

Medvedevam iet gar degunu atgriešanās prezidenta amatā

Politologs Aleksejs Makarkins norāda, ka trešdienas notikumu rezultātā Medvedevs nonācis "rezervistos" un visdrīzāk (atkal) nekļūs par Putina pēcteci prezidenta amatā. "Pēc aiziešanas no premjera krēsla būs ārkārtīgi grūti kļūt par prezidenta amata kandidātu," viņš uzsver. Politologs uzskata, ka iespējami divi radikāli atšķirīgi  scenāriji: nākamais Krievijas premjers būs vai nu tehniska figūra, kas turpinās Medvedeva valdības kursu, vai arī atslēgas persona gaidāmajā varas nodošanā.

Putins premjera amatam izvirzījis Federālā nodokļu dienesta vadītāju Mihailu Mišustinu. "Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

"Jaunā premjera rīcībā būs daudz naudas, un tā sabiedrībai asociēsies ar tīkamu politiku: bērnu pabalstiem trūcīgām ģimenēm, bezmaksas brokastīm skolēniem. Atšķirībā no Medvedeva, kurš saistās ar pensiju reformas ieviešanu," skaidro Makarkins. "Turklāt būs jāizstrādā jauni nacionālie projekti, kuri dos impulsu izaugsmei. Es neizslēdzu, ka Mišustins varētu kļūt par politisku premjeru ar pēctecības potenciālu."

Izskanējis ierosinājums iekļaut konstitūcijā punktu, ka par Krievijas prezidentu varēs kļūt tikai tāds kandidāts, kurš Krievijā nodzīvojis vismaz 25 gadus un kuram nekad nav bijusi ārvalstu pilsonība vai pastāvīgā iedzīvotāja statuss (pašlaik kandidātam jābūt Krievijā nodzīvojušam desmit gadus, bet ierobežojumu attiecībā uz dubultpilsonību vai pastāvīgā iedzīvotāja statusu nav). Ja šādi grozījumi tiktu pieņemti, uz prezidenta amatu nevarētu pretendēt, piemēram, Šveicē dzīvojošais bijušais "Jukos" vadītājs Mihails Hodorkovskis vai opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kuram, mācoties Jeila Universitātē, nācās nokārtot vīzu, kas ļauj ilgāku laiku uzturēties ASV.