Krieviski un tikai savējiem – kā Daugavpils dome piebaro sev draudzīgos medijus (12)

Pirmkārt, visu informāciju tajā prasīts izplatīt tikai krievu valodā, ko Valsts valodas centrs atzīst par likuma pārkāpumu. Otrkārt, tas faktiski gatavots diviem konkrētiem un politiski iekrāsotiem medijiem – portāls Gorod regulāri pārpublicē Kremļa propagandu un aizgūtnēm slavē domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu (Saskaņa), savukārt Dautkom televīzijai cieņā ir viņa vietnieks Jānis Lāčplēsis (Latgales partija).

Konkursā lielākā naudas summa – līdz 45 000 eiro – paredzēta interneta portālam. Tam jānodrošina, piemēram, iknedēļas publikāciju cikls “Daugavpils nedēļas laikā”, kur katrā būtu “piecas teksta ziņas par nedēļas aktualitātēm ar pašvaldības vadības komentāriem vai bez”, infografikas, tiešsaistes testi un baneri. Informācija jāpublicē arī Facebook kontā. Televīzijai (līdz 35 000 eiro) jānodrošina iknedēļas raidījums ar domes ziņu sižetiem, kā arī tiešraides intervijas ar tās darbiniekiem. Drukātajai presei paredzēts vismazāk – tikai 10 tūkstoši.

Kāpēc dome visu šo naudu grib izmantot informācijas izplatīšanai krieviski? Vispirms Re:Baltica to jautāja domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītājai Nataļjai Bikovskai. “Tāds bija lēmums,” viņa saka. “Mums pilsētā ļoti daudz cilvēku runā gan latviski, gan krieviski, un mediju telpa ir tāda, kāda ir.“ Bikovska uzsver, ka dome izplata informāciju arī latviski – attiecības esot arī, piemēram, ar “valsts medijiem”, kuros pirkta reklāma par pasākumu Muzikālā banka, pilsētas svētkiem un tamlīdzīgi.

Domes informācija liecina, ka pērn pašvaldība izmantojusi 16 mediju pakalpojumus par kopumā aptuveni 90 000 eiro – tajos ir gan pastāvīga sadarbība, gan neregulāra reklāmu un sludinājumu pirkšana. Arī latviski. Visvairāk saņēmis krievu valodā raidošais radio Alise Plus (22,5 tūkstoši eiro), tam ar nepilniem 17 tūkstošiem eiro seko Divu krastu radio, kas raida tikai latviski. Tā vadītājs Andrejs Trokša stāsta, ka radio ir pastāvīgs līgums ar domi par informācijas pārraidīšanu un tas arī esot pagarināts uz šo gadu. Portāls Gorod saņēmis nepilnus 14 tūkstošus eiro. Taču, piemēram, gan latviski, gan krieviski iznākošajam vietējam laikrakstam Latgales Laiks, kurā Daugavpils domei pieder ceturtdaļa akciju, pārskaitīti tikai 2146 eiro. Kā stāsta tā valdes locekle Iveta Valpētere, tā ir nauda par līdzjūtību un citu sludinājumu publicēšanu. Neko citu no domes laikraksts nesaņemot. Latgales Laiks latviski ir vienīgais Daugavpils drukātais medijs valsts valodā.

Daugavpils mērs Elksniņš nevēlējās skaidrot, kāpēc tagad konkurss izsludināts tikai krievvalodīgajiem medijiem. Telefonsarunu Re:Baltica atsacīja, jo ir atvaļinājumā, un, “lai nesanāk kā iepriekš, kad no sarunas teksta jūs liekat tikai to, kas jums patīk”. Telefona īsziņās Elksniņš skopi pauž to pašu, ko Bikovska – pakalpojumi tiek pirkti arī no citiem. Arī viņš norāda uz mediju vidi Daugavpilī: “Aicinu jūs izveidot mediju latviešu valodā Daugavpilī vai arī beidzot aicināt NEPLP un LTV stiprināt mediju telpu pilsētā ar lielāku sabiedrisko mediju klātbūtni, ko esmu darījis vairākkārt.”

“Konkurss” zināmiem uzvarētājiem

Vietējam medijam jeb portālam, kas domes informāciju gatavotu un izplatītu interneta vidē, tiek prasīta ievērojama auditorija. Proti, vismaz 50 tūkstoši unikālo Daugavpils lietotāju mēnesī, kā arī vismaz 30 000 sekotāju tā kontam sociālajā tīklā Facebook. Šo nosacījumu spēj izpildīt tikai Gorod. Tas arī vienīgais pieteicies konkursā.

Tikai viens iespējamais pretendents ir arī TV kategorijā – dome prasa, lai pakalpojumu sniegtu Daugavpils vietējā televīzijā, kurai pilsētā ir vismaz 30 000 skatītāju. Saskaņā ar pašas domes informāciju, Dautkom ir pilsētas vienīgā televīzija – tā arī vienīgā iesniegusi piedāvājumu. Savukārt drukātās informācijas izplatīšanu piedāvāts uzticēt Daugavpilī izdotai avīzei krievu valodā, kas iznāk vismaz reizi nedēļā vismaz 15 000 eksemplāros. Latgales Laika valdes locekle Valpētere norāda, ka šī ir nereāla prasība – tāda izdevuma pilsētā nav. Attiecīgi arī konkursā neviena avīze nav pieteikusies.

Gorod – Elksniņa medijs?

Gorod, kas pretendē uz lielāko summu, Daugavpilī neslēpti tiek saukts par Elksniņa portālu. Par Gorod saikni ar tagadējo mēru mediji ziņojuši ne reizi vien. Piemēram, 2017.gada beigās Nekā personīga stāstīja, ka toreiz vēl ierindas deputāta Elksniņa džips neatļauti novietots pie tā redakcijas, bet pirms diviem gadiem atklājās, ka viņš uzstādījis Gorod žurnālistam piederošu videokameru domes telpās.

Iepriekš mediji ziņojuši, ka ar portālu saistītais laikraksts Naš Gorod (pašlaik iznāk tikai reizi mēnesī un tiek izplatīts par velti) pieder Elksniņa draudzenes mātei. Tagad īpašnieki ir citi un acīmredzamas saiknes nav. Tādu noliedz arī pats mērs, aicinot pārbaudīt informāciju Uzņēmumu reģistrā.

Gorod redaktores pienākumu pildītāja Ilga Liepniece stāsta, ka priekšstats par portālu kā Elksniņa mediju izveidojies, jo savulaik portāls atklājis daudz informācijas par kādreizējā mēra un Elksniņa oponenta Jāņa Lāčplēša pieļautajām pākāpumiem: “Līdz ar to cilvēkiem ir uzreiz nostāja, ka tas ir pretējās puses portāls. Bet tas tā nav.” Viņa arī norāda, ka medijam var būt sava pozīcija, kas atspoguļojas rakstos.

Daļa satura – Kremļa propaganda

Ilgākā laikā sekojot Gorod saturam, redzams, ka tam tuva ir vīzija par Latviju kā neizdevušos valsti, brūkošo Eiropu un Rietumiem kopumā. Iecienīti informācijas avoti šā vēstījuma izplatīšanā ir Krievijas propagandas mediji. Gorod, kura budžetu veido arī pašvaldības nauda, mēdz pārpublicēt, piemēram, portālu RuBaltic.ru, kura melu ražošanas un izplatīšanas metodes Re:Baltica jau aprakstījusi iepriekš. Viens no RuBaltic.ru rakstiem portālā Gorod pirms pāris gadiem ir “Ar arhīva materiāliem sit pa Baltijas valstu “okupācijas mītu””. Savukārt kāds vēstures izklāsts pērn augustā vēsta: “No vāciešiem pie angļiem: kā “neatkarīgā” Latvija nomainīja savu kuratoru”. Vārds neatkarība likts pēdiņās, Baltijas valstis konsekventi sauktas par Pribaltiku.

Pašlaik Gorod pirmajā lappusē aizvien redzama intervija ar Jāni Jurkānu, kurā viņš stāsta par rusofobiju, krievvalodīgo diskimināciju un Latvijas gatavošanos Krievijas uzbrukumam. Intervija, kurai Gorod visraksts “Jurkāns: Viss, kas ir slikti Krievijai, mums patīk” nākusi no cita Krievijas medija Rosbalt, kuru vada bijušā Krievijas Valsts domes deputāta no Komunistiskās partijas Viktora Čerkesova sieva. Gorod izplata arī līdzīga naratīva ziņas no Latvijas portāliem Press un BB, kas savukārt tās ņem no Sputnik.

Gorod redaktore Liepniece Kremļa propagandas izplatīšanu noliedz un brīnās, kas liek domāt, ka portālam ir tāda nostāja: “Tā nav taisnība! To nevar nosaukt par mūsu redakcijas politiku, noteikti nē. Mēs esam par Latviju.” Viņa pieļauj, ka šādi raksti varētu būt “kaut kas nejauši pārpublicējies”. Turklāt par senākiem rakstiem Liepniece nevarot atbildēt, jo portālā strādājot pavisam nesen.

Savukārt pilsētas mērs Elksniņš pēc norādes uz Gorod prokremlisko nostāju atbild, ka likums liedz iejaukties masu informācijas līdzekļu darbībā.

Aicina tos, kas ir gatavi runāt

Arī Dautkom televīziju, kas tagad strādā ar LRT+ zīmolu un raida gan latviešu, gan krievu valodā, grūti uzskatīt par neitrālu Daugavpils mediju. “Dautkom, cik es to redzu, ir sadarbība ar Lāčplēša kungu,” saka bijušais Saeimas deputāts no Latvijas Reģionu attīstības Juris Viļums, kurš vada vienu no šīs televīzijas raidījumiem Top Latgale. Tajā uz katru raidījumu tiek aicināts kāds viesis, un politiķu vidū ar lielu pārsvaru ir Lāčplēša Latgales partijas biedri. Viļums stāsta, ka politiķus vienmēr sarunājuši producenti, savukārt citu intervējamo izvēle bijusi lielākoties viņa paša ziņā – parasti aicinājis kultūras darbiniekus. Tagad daļēji arī šā iemesla dēļ viņš nolēmis sadarbību pārtaukt.

LRT+ arī nu jau bijusī attīstības direktore Inese Šuļžanoka stāsta, ka, zvanot, piemēram, uz domi vai citām pašvaldības iestādēm, dzirdēta atbilde – “mums ir dota komanda ar jums nerunāt”. “Tad nu aicinājām tos, kas bija gatavi runāt,” saka Šuļžanoka. Viņu no Rīgas uz Daugavpili nosūtīja pēc tam, kad Dautkom līdzīpašniece Jeļena Pankeviča iegādājās nepilnu pusi Rēzeknē bāzētās Latvijas Reģionālās televīzijas (LRT) daļu. Viņa tās nopirka no Rūdolfam Ēķim un Klāvam Kalniņam piederošā uzņēmuma. Abi ir pastarpināti īpašnieki arī Rīga TV24. Tagad daļa LRT+ raidījumu, tajā skaitā Viļuma vadītais, redzama arī Rīga TV24.

Lāčplēsis pēc Re:Baltica jautājuma, kāpēc Dautkom tiek uzskatīts par viņa mediju, sāk smieties – viņam neesot nekādas iespējas nevienu mediju ietekmēt. Savukārt par konkursu, kurā uz domes publicitātes naudu pretendē Dautkom un Gorod, viņš pat neesot informēts. “Esmu pārliecināts, ka noteikti būs iepirkums arī par informāciju latviešu valodā,” saka Lāčplēsis, kura laikā latviešu valodas medijiem esot atvēlēts proporcionāli vairāk nekā tagad. Elksniņš uz jautājumu, vai tāds tiks rīkots, gan neatbild.