LVM neiekasē €4,7 miljonus, kas būtu jāsaņem par kūdras purvu iznomāšanu uzņēmējiem (3)

Tam bija jāmainās no 2015.gada, kad pēc garām diskusijām valdība pieņēma noteikumus par veco neizdevīgo nomas līgumu indeksēšanu, lai maksa par valsts resursa izmantošanu tuvotos tirgus cenai. Valsts kontrole decembrī atklāja, ka nav noticis kā plānots. Zemkopības ministrija un Latvijas valsts meži vēl trīs gadus pēc noteikumu stāšanās spēkā nomas maksas nav paaugstinājusi, līdz ar to valsts kasei iet garām 4,7 miljoni eiro.

Latvijas valsts meži ir bagātākais no valsts uzņēmumiem. Tas apsaimnieko ceturto daļu Latvijas teritorijas. Zāģē un stāda valsts mežus,  iznomā tos medībām,  kā arī pārdod smilti un granti no saviem karjeriem.

Uzņēmuma ienākumi pēdējos gados ir ap 200 – 300 miljoniem eiro gadā.   

Uzņēmums ļoti rūpējas par savu tēlu. Tajā strādā vismaz septiņi sabiedrisko attiecību cilvēki, tiek algoti arī speciālisti no malas. Valdība tam ik gadus ļauj ap 4 miljoniem eiro sadalīt ziedojumos sportam, kultūrai un sociālajiem projektiem. Nepilns miljons  ziedojumu tiek arī meža nozares atbalstam. Latvijā grūti atrast meža nozares ekspertus, kas nebūtu saņēmuši finansējumu no uzņēmuma.  

Latvijas valsts mežu akciju turētājs ir Zemkopības ministrija. Tās vadībā no 2002.gada pārsvarā bijuši Zaļo un zemniekus savienības ministri. Tagad vadību pārņēmis Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības. 

Latvijas valsts meži no 2000.gada apsaimnieko arī valstij piederošos purvus. Tajos privātas kompānijas iegūst ap 60 procentiem no visas Latvijā izraktās kūdras, līdz šim maksājot par to smieklīgi mazas summas. 

Liela daļa valsts purvu ar ilgtermiņa līgumiem iznomāta 1990.gados. Firmām par kūdras ieguvi jāmaksā tikai zemes noma  – 1,5 procenti no zemes kadastrālās vērtības, kurā nav iekļauta kūdras vērtība. 

Par nepieciešamību mainīt valstij neizdevīgos nosacījumus spriests jau no 2000.gadu sākuma. 2014.gada pavasarī Laimdotas Straujumas valdība nolēma, ka nomas maksa jāpaaugstina līdz 6 procentiem no kadastrālās vērtības, bet no 2015.gada 1.janvāra visos vecajos līgumos purvu nomas maksu jānosaka atbilstoši tirgus cenai. Lai pasargātu uzņēmējus no nesamērīga izmaksu pieauguma, likumā paredzēta indeksācija – nomas maksu drīkst paaugstināt tikai par 20 procentiem gadā, līdz tā sasniedz tirgus cenu.  Tobrīd likās, ka problēma ir atrisināta.

Celt cenas līgumos bija Latvijas valsts mežu uzdevums. Taču nomas maksas paaugstināšana, jeb indeksācija uzsākta ar trīs gadu novēlošanos tikai 2018.gadā. Revīzijā Zemkopības ministrijā un Latvijas valsts mežos Valsts kontrole konstatēja, ka valsts mantas apsaimniekotāji nemaz nezina, cik daudz atradnēs iegūstamas kūdras  valstij pieder, kā arī ierēdņi gadiem ilgi nav sekojuši līdzi, cik daudz no tās ir pārdots un nav arī stratēģijas, kā ar derīgajiem izrakteņiem rīkoties nākotnē. 

Laikā, kad valdība nomas maksas paaugstināšanas noteikumus pieņēma zemkopības ministrs bija zaļzemnieks Jānis Dūklavs. Nu jau gadu viņš vairs nav ministrs un  detaļas par notikumiem ar purvu nomu ir piemirsis. 

Pirms valdība lemj par noteikumu pieņemšanu, tos apspriež un saskaņo ministriju valsts sekretāri. Viņi arī ir atbildīgi par to izpildi.  No 2007.gada Zemkopības ministrijā šo amatu ieņem Dace Lucaua.  

Latvijas valsts mežos uzskata, ka nomas paaugstināšana vecajiem līgumiem ir gandrīz vai veiksmes stāsts. Trīs ceturtdaļas purvu nomnieku ir ārvalstu investori, bet  procesu izdevies novadīt tā, ka nav bijis jāiet tiesāties. Trīs gadu kavēšanās esot attaisnojama, jo grūtības radījusi prasība noteikt tirgus cenu. Īpašuma vērtētāji nav spējuši to izdarīt. Kļūda esot, ka vērtētāji nav pieaicināti noteikumu rakstīšanā.  Lai gan uzņēmums piedalījās noteikumu apspriešanā vairāku gadu garumā, tas nevarot būt atbildīgs par laikus nepamanīto problēmu. 

Valsts kontroles revīzijas ziņojumus vienmēr izvērtē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Pirms nedēļas deputāti uzklausīja revidentu atskaiti par atklāto Zemkopības ministrijā un Latvijas valsts mežos.  Komisijas sēdē lielā skaitā ieradās lobiju organizāciju pārstāvji. Darba devēju konfederācija, Arodbiedrību savienība, Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Meža un koksnes apstrādātāju organizāciju vadītāji. Deputātu klātbūtnē likuma neizpildīšanā vainotie  pārmeta Valsts kontrolei nekompetenci, faktu sagrozīšanu un uzbrukšanu kūdras nozarei kopumā. Tas nokaitināja valsts kontrolieri.

Labi purvi un zemas izmaksas veicinājuši kūdras industrijas attīstību. Latvijas ražotāji ir starp līderiem pasaulē.

Dārzkopībai un stādu audzēšanai nepieciešamo kūdras substrātu eksportē uz Vāciju, Nīderlandi, ASV un strauji augošo Ķīnas tirgu. Latvijā paliek tikai daži procenti no saražotā. 

Līdz 2015.gadam purvu nomnieki par zemu cenu dabūja labu resursu. Tagad, kad purvu īpašnieks – valsts - sāk prasīt arvien vairāk, aug neapmierinātība.  Tā kā  maksa par purva izmantošanu nav atkarīga no iegūtajiem kubikmetriem, miljonu bizness  nonāk nejaušības varā.  Ja ir sausa un gara vasara, firmas purvā spēj savākt vairāk kūdras un pašizmaksa ir zema. Ja trāpās lietaina, tad ir zaudējumi, jo purvā strādāt nevar.