Profesors uzsver, ka jaunos mežos samazinās bioloģiskā daudzveidība. Ja platības būs viendabīgas un vienlaidus, tas var radīt arī kaitēkļu masveida pavairošanās riskus. Vecajās meža audzēs kokiem ir dobumi, kur putniem ligzdot, savukārt jaunās meža audzēs tas nav iespējams.
Melecis pieļauj, ka gadījumā, ja valdība pieņem grozījumus esošajā redakcijā, no Eiropas Komisijas (EK) Latvija saņems ne tikai aizrādījumus par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, bet pastāv arī risks, ka valstij nāksies maksāt naudas sodu.
"EK jau tagad Latvijai pārmet, ka mēs neesam pietiekami rūpējušies par bioloģisko daudzveidību un daudzas teritorijas ir nepietiekami aizsargātas un kontrolētas," brīdina Melecis.
Viņš vērš uzmanību arī uz to, ka kokmateriāli, kuri ražoti atbilstoši tehnoloģijām, kas samazina bioloģisko daudzveidību, nebūs eksportspējīgi, jo importētāji tādus neiepirks un tas var būtiski pasliktināt kokmateriālu eksportspēju.
Profesors atzīst, ka valdībā virzīto koku ciršanas noteikumu grozījumu mērķis ir ekonomikas attīstības veicināšana. Ja būs iespējams kokus cirst jaunākā vecumā, palielināsies ciršanas apjomi.
"Mežsaimnieki apgalvo, ka ciršanas apjomi ir sabalansēti, bet kā tas ir realitātē, to ir grūti pateikt. Savukārt dabas aizstāvji apgalvo, ka ir otrādi - notiek dabas noplicināšana. Katrs iedzīvotājs redz, ka visā valsts teritorijā ir ļoti daudz izcirtumu un kailciršu. Taču, lai to novērtētu, ir nepieciešami precīzi dati," teica profesors.