"Latvijas krājbankas" administratoram pērn izdevies atgūt €30,26 miljonus

2019.gada decembrī "Latvijas krājbankas" administrators atguvis 1774 eiro, tostarp visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem. 

Vienlaikus "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi 2019.gadā veidoja 2,341 miljonu eiro, kas ir pieaugums 2,3 reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Pagājušā gada decembrī "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi bija 59 504 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 51 776 eiro, darbiniekiem izmaksājamās darba algas un izmaksājamie atlaišanas pabalsti - 7426 eiro, bet administratora un administratora palīga atlīdzība bija 88 eiro.

2019.gada laikā Noguldījumu garantiju fondam "Latvijas krājbanka" atmaksājusi kopumā 43,519 miljonus eiro, taču pagājušā gada beigās banka fondam vēl bija parādā 173,426 miljonus eiro.

Bankas aktīvi decembra beigās bija 11,422 miljoni eiro. Tostarp prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm veidoja 5,772 miljonus eiro, nauda kasē un prasības uz pieprasījumu pret centrālajam bankām - 3,848 miljonus eiro, bet kredīti - 1,383 miljonus eiro.

Savukārt bankas pašu kapitāls 2019.gada beigās bija negatīvs - mīnus 470,13 miljoni eiro. 

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa "Latvijas krājbanku" par maksātnespējīgu pasludināja 2011.gada 23.decembrī, bet 2012.gada 8.maijā tiesa nolēma apmierināt bankas administratora auditorkompānijas "KPMG Baltics" pieteikumu par "Latvijas krājbankas" bankrota procedūras sākšanu. 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā. "Latvijas krājbankai" licenci kredītiestādes darbībai FKTK anulēja 2012.gada 10.maijā.