Nepieciešamas steidzamas pārmaiņas: Kapitālisms nonācis draudu priekšā (43)

No pirmdien publiskotajiem aptaujas datiem secināms, ka 56% aptaujāto uzskata – kapitālisms nodara vairāk kaitējuma nekā laba. Šāda cilvēku attieksme ir vērojama laikā, kad jau vairākus pēc kārtas ir reģistrēta stabila ekonomiskā izaugsme un ļoti augsts nodarbinātības līmenis daudzās attīstītajās valstīs.

Nepārprotamais vēstījums, ko sniedz “Edelman” veiktā aptauja, varētu radīt zināmu uztraukumu starp uzņēmumu vadītājiem un valstu politiskās elites pārstāvjiem, kuri piedalīsies ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā Davosā.

“Mēs dzīvojam uzticības paradoksa pasaulē,” saka kompānijas “Edelman” vadītājs Ričards Edelmans. Viņa vadītā kompānija šādu uzticības aptauju veic jau 20 gadus.

“Kopš sākām mērīt uzticību, ekonomiskā izaugsme ir ievērojami apsteigusi uzticības izaugsmi,” sacīja Edelmans.

Lai arī ekonomiskās izaugsmes un uzticības attiecība saglabājas nemainīgi augsta jaunattīstības reģionos, kā, piemēram, Tuvajos Austrumos un Āzijā, pētījumā secināts, ka pieaugošā nevienlīdzība daudzās bagātajās valstīs ir radījušas uzticības vājināšanos kapitālismā.

“Bailes ir tās, kas apslāpē cerību, un ilgtermiņa pieņēmumi par smagu darbu, kas varētu radīt izaugsmi, būtībā vairs nestrādā,” sacīja Edelmans.

Korupcija, uzņēmumu visatļautība, kā arī viltus ziņu izplatība ir tie faktori, kas arī mazina uzticību kapitālismam, sacīja Edelmans, piebilstot, ka vēl zināmas bažas pastāv par darba vietu automatizāciju, apmācību trūkumu, kā arī par imigrācijas radītajām sekām. Atsaucoties uz aptauju, vairāk nekā 83% darba ņēmēju visā pasaulē uztraucas par savām darba vietām.

Bizness, kā arī dažādas nevalstiskās organizācijas ir tās institūcijas, kurām cilvēki visvairāk uzticētu tikt galā ar dažādiem globāliem sarežģījumiem. Savukārt vismazākā uzticība, tiekot galā ar problēmām ir valdībām. Tas noticis, pateicoties dažādiem populistu spēkiem.

Vēl cilvēkus visā pasaulē arvien vairāk satrauc jautājums par klimata pārmaiņām. Biznesa līderiem ir jāņem vērā, ka vairs nevar pievērt acis uz patērētāju paustajām bažām, ka kompāniju ražotā produkcija ir tā, kas visvairāk piesārņo apkārtējo vidi. Bažas par vides un klimata pārmaiņām var kļūt ļoti nepatīkamas konkrētiem zīmoliem, ja tie atsakās iesaistīties dažādās perspektīvās, kas saistītas ar vides pārmaiņām.

“Pastāv pieaugošs risks, ka zīmoli var zaudēt savu ietekmi un uzņēmumu direktori var zaudēt savu “mandātu” no klientiem, ja attiecīgās kompānijas darbinieki neko nedarīs, lai mainītu situāciju,” sacīja Edelmans.

Tā, piemēram, pavisam nesen “BlackRock” vadītājs Lorenss Finks paziņoja, ka viņa uzņēmums, kurā investēti vairāk nekā septiņi miljardi dolāru, rīkosies, lai investīcijas tiktu balstītas uz klimata pārmaiņu un ilgtspējas politiku. Savukārt banka “Credit Suisse”, kas pēdējā laikā izsaka negatīvu viedokli par videi kaitīgu uzņēmumu rīcību, jau ir pārtraukusi investēt jaunās ar oglēm kurināmajās elektrostacijās.

Tikmēr dažādu saimniecības preču gigants “Unilever”, kas ražo arī dezodorantus un cita veida sadzīves ķīmiju, paziņojis, ka savos produktos līdz 2025. gadam pilnībā atteiksies no plastmasas.

“Pirmkārt, tieši bizness ir tas, kas rada un iniciē pārmaiņas,” teica Edelmans.

Savukārt, kā vēsta medijs “Foreign Affairs”, uzņēmumi šodien ir nonākuši eksistenciālas izvēles priekšā. Respektīvi – tiem jāizvēlas, vai pieņemt un atbalstīt “ieinteresēto personu kapitālisma politiku” un piekrist uzņemties atbildību par dažādām globālām norisēm, piemēram, tām pašām klimata pārmaiņām. Šādā gadījumā uzņemas veikt dažādus jaunus pienākumus un pasākumus, lai sasniegtu sociālos vai vides mērķus.

Vēl viena izvēle – pieturēties pie novecojušās “akcionāru kapitālisma politikas” , kurā prioritātes ir dažādi īstermiņa peļņas mērķi, kuros tie tiek stādīti augstāk par darbinieku, klientu un pat arī vēlētāju interesēm, kuri gribētu redzēt un piespiest uzņēmumu mainīt savu politiku.

Kopumā šāds kapitālisma novērtējums var šķist skarbs. Tomēr, nenoliedzami – uzņēmumi spēlē galveno lomu pasaules ekonomikas veidošanā. Līdz ar to – citas alternatīvas tiem nav.

Savukārt patērētāji atstāj “savdabīgas ekoloģiskās pēdas”, kuras rada daudz plašākas sekas Zemei, nekā varam pat iedomāties. Pašlaik nākas secināt, ka klimata pārmaiņu rezultātā brūk dažādas sociālās sistēmas, savukārt ekonomikā ir jādomā ne tikai par iekļaujošu izaugsmi, bet arī par citām problēmām un to iespējamiem risinājumiem.

Jāņem vērā, ka mūsdienās jaunākās paaudzes vienkārši nepieņem domu, ka uzņēmumiem vajadzētu gūt peļņu uz vides un sociālās labklājības rēķina. Zināms, ka brīvā tirgus ekonomika ir paredzēta būtiska ilgtermiņa attīstības un sociālā progresa panākšanai. Tieši tāpēc uzņēmumiem un politikas veidotājiem nevajadzētu vēlēties aizstāt šo sistēmu.

Taču jāatzīst – mūsdienās un pašreizējā situācijā kapitālisms ir sasniedzis zināmas robežas. Ja nenotiks kapitālisma reformēšana un transformācija, tas neizdzīvos.

Tiek norādīts, ka “Edelman” aptauja notika 28 valstīs laika posmā no 2019. gada 19. oktobra līdz 18. novembrim. Kā pētījuma metode tika izmantota 30 minūtes ilga tiešsaistes intervija, un kopumā tika intervēti vairāk nekā 34 tūkstoši cilvēku visā pasaulē.