Fotostāsts: Tālo Austrumu "nāriņu meitas", kuras ģērbjas zivju ādās (10)

For generations, the Hezhen people of China have passed down the ancient craft of making garments from the skin of fish https://t.co/qqIx7RVlI0 pic.twitter.com/tKmaRlSmD1

— Reuters (@Reuters) January 21, 2020

20. gadsimta 30. un 40. gados, kad Japāna bija okupējusi Mandžūriju, heženi tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs. "Daudzi heženu klani izzuda, bet mana mamma izdzīvoja un nodeva man savas zināšanas par zivju ādām," stāsta Ju, kura piedzima pēc asiņainajiem notikumiem.

Pēc Otrā pasaules kara Ķīnas teritorijā bija vien ap 300 heženiem, bet tagad to skaits pieaudzis līdz apmēram 5000. Neskatoties uz to, gadsimtiem senās tradīcijas turpina izzust. Tikai retais hežens joprojām valkā drānas no karpas, līdakas vai laša ādas, vēl mazāk ir to, kuri prot tādas izgatavot.

Baidoties, ka tradīcija draud izzust, Ju sāka šo prasmi mācīt vietējām ķīniešu sievietēm klusajā Tongdžiangas pilsētā netālu no robežas ar Krieviju. Viņas mācekles mācās arī jimakanu - tradicionālo heženu stāstniecības veidu, kurā stāstījums brīžiem pārtop dziesmā. Tā kā Ju skolnieces nerunā heženu valodā, viņas mācās atdarināt skaņas.

Heženi ūdeņos ir tik veikli, ka leģenda vēsta - viņi esot nāru pēcteči. "Kad meži applūda līdz koku galotnēm, zivis bija visur. Atlika tikai iemest šķēpu ūdenī, un tur bija zivis," stāsta Ju, kuras teiktajā bieži ieskanas mitoloģiski motīvi.

Mūsdienās gan zivis tiek meklētas veikalā, un to ādas šuj nevis ar tīģera kaula vai brieža raga, bet gan metāla adatām un kokvilnas diegu.

Lai uzšūtu sieviešu blūzi un bikses, vajadzīgas 50 zivis. Lai apģērbtu vīrieti - 56, saka Ju.

Viņa zivīm nodīrā ādu un liek to žāvēties. Pēc tam ādas vairākkārt tiek izlaistas caur koka presi, lai kļūtu mīkstas. Šis process ilgst 30 dienas, bet šūšana prasa vēl 20 dienas.

Zivju ādu šūšanas tradīcijas iedvesmojušas tādus pasaulslavenus modes namus kā "Dior" un "Prada", kuri dažkārt izmanto īpatnējo materiālu apģērbu un aksesuāru ražošanā.