Globālais dabas resursu patēriņš gada ietvaros pirmo reizi pārsniedzis 100 miljardus tonnu, bet izejmateriālu pārstrāde ir samazinājusies, liecina otrdien publiskotais ziņojumus "Circularity Gap Report 2020".
Globālais dabas resursu patēriņš pirmoreiz pārsniedzis 100 miljardus tonnu gadā
Atkārtoti izmantoto derīgo izrakteņu, fosilo enerģijas avotu, metālu un biomasas daļa ir samazinājusies no 9,1% līdz 8,6%, norādīts ziņojumā.
Globālais dabas resursu patēriņš divu gadu laikā ir pieaudzis par vairāk nekā astoņiem procentiem, no 93 miljardiem tonnu 2015.gadā līdz 100,6 miljardiem 2017.gadā, kas ir pēdējais gads, par ko pieejami šādi dati.
Kopš 1970.gada cilvēku skaits pasaulē ir divkāršojies, globālā ekonomika ir pieaugusi četras reizes un tirdzniecība palielinājusies desmitkārtīgi, kas bez visaptverošas izejvielu otrreizējas pārstrādes uzstājīgi palielina pieprasījumu pēc enerģijas un resursiem.
Tiek prognozēts, ka izejvielu patēriņš līdz gadsimta vidum sasniegs 170 līdz 184 miljardus tonnu.
Lai uzlabotu dzīves līmeni, sevišķi valstīs ar zemiem ienākumiem, un vienlaikus aizsargātu ekosistēmas, kas nodrošina tīru ūdeni, gaisu un augsni, ir ievērojami jāpalielina atkārtoti izmantoto dabas resursu daļa, teikts ziņojumā.
Bagātajām valstīm ir "jāuzņemas atbildība par sava importa un eksporta ietekmi", norādījuši ziņojuma autori, piebilstot, ka daudz kas no bagāto valstu patērētā nāk no mazāk attīstītām valstīm, un liela daļa no bagāto valstu atkritumiem tiek eksportēti.
Ziņojumā arī norādīts, ka otrreizējās pārstrādes rādītāji ir augstāki nabadzīgajās valstīs, jo atkritumi "sniedz vērtīgu ienākumu avotu neoficiālajiem strādniekiem".
Ķīna, piemēram, ir izveidojusi industriālos parkus, kuros vienas ražotnes atkritumi tiek izmantoti kā izejvielas citā uzņēmumā, lasāms ziņojumā.