Adekvāta minimālā alga jeb ko vienoti standarti Eiropas līmenī nozīmētu Latvijai (45)

Kā portālam TVNET skaidroja Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns, LBAS atbalsta šādu ideju. Eiropas arodbiedrību konfederācijas ietvaros – visas trīs Baltijas valstis kopā ar Poliju un citām Centrāleiropas valstīm pauž atbalstu šādai idejai. “Piesardzīgākas ir tās arodbiedrības, kas pārstāv Skandināviju. Bažīgas ir arī Vācija un Austrija, kur ir ļoti attīstītas ģenerālvienošanās un koplīgumu sistēmas, kur tās pilnībā nosedz ekonomiku. Šīs valstis grib saglabāt šo koplīgumu autonomiju un iepriekš panāktās vienošanās par darba samaksu, un mums par to nav nekādu iebildumu,” saka Baldzēns.

Viņš pauž, ka šajā gadījumā var tikt pieļauti izņēmumi atsevišķām valstīm. Tajās valstīs, kur sociālie partneri ir vienojušies ar valdībām par konkrētiem noteikumiem, tos nevajadzētu lauzt.

“2021. gadā Latvijā minimālā alga bruto (pirms nodokļu nomaksas) saglabāsies 430 eiro līmenī. Tikām Igaunijā būs tā būs 584 eiro, bet Lietuvā 607 eiro – arī pirms nodokļu nomaksas. Ja mēs skatāmies neto – tātad algas “uz rokas”, tad Latvijā ar neapliekamā minimuma celšanu būs par 14 eiro vairāk nekā šogad – 366 eiro, Igaunijā – 550 eiro, bet Lietuvā – 458 eiro. Taču ir tāda nianse kā patēriņa cenas, kas izdara zināmas korekcijas. Lietuvā kopējais cenu līmenis ir zemāks, līdz ar to Lietuvā ir visaugstākā pirktspēja pie minimālās algas,” saka Baldzēns.

Viņš piebilst, ka tieši tāpēc arodbiedrības iestājas par to, ka bremzēt minimālās algas pieaugumu Latvijā ar trīs gadus iepriekš pieņemtiem valdības lēmumiem ir absurds lēmums, jo ir jāskatās, kāda situācija ir Lietuvā un Igaunijā.

“Tādēļ Eiropas līmenī šīs lietas ir jālīdzsvaro, jo atšķirības pastāv pat Baltijas tirgus līmenī. Arī mūsu interese ir, lai darba samaksa būtu konkurētspējīga ne tikai Baltijas bet arī visas Eiropas līmenī, lai mēs varētu tuvoties Eiropas vidējam līmenim. Nopietni darba devēji savā stratēģijā to arī ir uzsvēruši. Tā, piemēram, “Latvijas Finieris” ir sasniedzis, ka algu līmenis šajā uzņēmumā ir 70% no Skandināvijas vidējā rādītāja, un viņi virzās tālāk uz 80%. Tas būtu jādara arī valsts līmenī,” skaidro LBAS priekšsēdētājs.

Baldzēns norāda, ka arodbiedrības atbalsta to, ko pērn pauda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis - ja Latvijai ir 70% no vidējā Eiropas Savienības IKP, tad mums vajadzētu tuvoties arī darba samaksas jomā, bet pašlaik esam nepiedodami tālu no šā rādītāja.

“Skatoties uz nodokļu reformām, jāskatās, nevis kā valdība aplaudē par bezdarbnieku pabalstu samazināšanu, bet gan to jādomā, kā mazināt nevienlīdzību starp darbu un kapitālu. Risinot nevienlīdzības jautājumus, jāskatās, lai to mazinātu lielākā mērogā, nevis kaut kādā mazākā spektrā,” saka Baldzēns.

LBAS vadītājs uzsver, ka Latvijā minimālajai algai ir jāaug straujāk un tai jāatbilst vismaz pārējām Baltijas valstīm un IKP. Tāpat jāņem vērā darba ražīgums, kura pieaugums Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Nevar prasīt nemotivētu darba ražīguma pieaugumu, tam neatspoguļojoties arī darba samaksā.

“Skaidrs, ka valdība 2021. gadā ar milzīgu nokavēšanos piedāvās mums 500 eiro lielu minimālo algu, vēl jārēķina inflācija, ko veicinās dažādi nodokļi. Tāpēc ir labi, ka Eiropas līmenī varētu izstrādāt vienotus standartus,” noslēdz Baldzēns.

Savukārt Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs norāda, ka attiecībā uz Eiropas Komisijas izvirzīto priekšlikumu vienotas minimālās algas noteikšanai, šobrīd ir samērā liela viedokļu atšķirība arī Eiropas Savienības dalībvalstīs, ņemot vērā vēsturiskos un pastāvošos principus tās noteikšanai.

“Mūsuprāt, šī kompetence ir jāatstāj dalībvalstu pārziņā, arī Latvijā. Šobrīd, kad sagaidām saspringtas sarunas par nodokļu sistēmas izmaiņām Latvijā, minimālās algas jautājums nevar tikt skatīts atrauti un ir nepieciešamas padziļinātas konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm, īpaši rūpīgi vērtējot ietekmi uz mazajiem uzņēmumiem,” tā Filippovs.

Komentējot, kā vienoti minimālās algas noteikšanas standarti ES līmenī varētu ietekmēt darba devējus Latvijā, Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs saka, ka “kopumā tas var palielināt spiedienu uzņēmējiem uz algām, kas bez līdzsvarotas produktivitātes kāpināšanas mazinās to konkurētspēju”.

Runājot par riskiem, Filippovs uzsver, ka svarīgi ir nepazaudēt kopējo fokusu uz uzņēmējdarbības un ekonomisko attīstību, vienlaikus kāpinot investīciju piesaisti.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) portālam TVNET norāda, ka kopš šī gada janvāra Eiropas Komisija ir uzsākusi konsultāciju procesu ar sociālajiem partneriem – darba devēju organizācijām un arodbiedrībām – par taisnīgu minimālo algu ES darba ņēmējiem, kas ilgs sešas nedēļas.

"LDDK šobrīd vēl izvērtē EK priekšlikumu, konsultējoties ar biedriem un ES sociālajiem partneriem, kā arī uzsver, ka

minimālās algas jautājums ir tikai diskusiju līmenī, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešama tālāka ES rīcība priekšlikuma izstrādei.

Latvijas Darba devēju konfederācija pēc konsultācijām ar uzņēmējiem plāno izstrādāt un iesniegt arī savu pozīciju Eiropas Savienības sociālajam partnerim – Eiropas darba devēju konfederācijai BUSINESSEUROPE, kuras dalīborganizācija ir LDDK," norāda konfederācija.

Ko par vienotiem principiem minimālās algas noteikšanai Eiropas Savienības līmenī saka ministrijās?

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis saka, ka pašreiz ir sarežģīti novērtēt ideju ieviest vienotu Eiropas minimālo algu, jo vēl nav prezentēti principi, pēc kuriem varētu izvērtēt, vai tas ir reāli un pieņemami valstīm ar zemāku ienākumu līmeni.

“Ja piedāvātā metodoloģija ņemtu vērā reāli pastāvošās ekonomiskās attīstības un dzīves līmeņa atšķirības starp ES valstīm, tad tas varētu būt pieņemami arī Latvijai. Tomēr šāda vienota minimālās algas līmeņa noteikšana jāvērtē piesardzīgi, jo situācijā, ja minimālās algas pieaugums izrādās Latvijas ekonomiskajai situācijai neatbilstošs (pārāk straujš), tas var vājināt konkurētspēju un kavēt valsts kopējo ekonomisko izaugsmi,” saka Jarockis.

Arī Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena pauž, ka pagaidām vēl grūti prognozēt, kā šī ideja attīstīsies. Tas ir tāpēc, ka Eiropas Komisijas konsultācijas dokumentā adekvātas minimālās algas sasniegšanas mehānisms ir definēts ļoti vispārīgi.

“Tomēr, visticamāk, pēc ilgām diskusijām ES vienosies par kopējiem saistošiem principiem, kā stiprināt minimālās algas ES,” saka Urpena.

Viņa piebilst, ka minimālās algas tiek uzskatītas par adekvātām, ja tās ir taisnīgas attiecībā pret algu sadalījumu valstī un ja tās nodrošina pienācīgu dzīves līmeni.

Komentējot, kā vienoti principi minimālajai algai varētu ietekmēt ekonomisko situāciju Latvijā, un vai tas varētu dot kādu grūdienu ekonomiskajai attīstībai, Ekonomikas ministrijas pārstāve norāda, ka

kopēju principu ieviešana ES minimālo algu noteikšanā varētu veicināt adekvātas minimālās algas sasniegšanu Latvijā, kas savukārt varētu ilgtermiņā veicināt ekonomisko attīstītību, emigrācijas un nevienlīdzības mazināšanos.

“Tomēr tas ir teorijā: praksē bez adekvātas minimālās algas noteikšanas svarīgi ir arī citi pasākumi darbaspēka pieejamības un kvalitātes uzlabošanā, piemēram, iedzīvotāju plašāka iesaiste mūžizglītībā u.c. Tāpat darbaspēka pieejamību ietekmē arī valstī esošā sociālas palīdzības sistēma (pabalsti u.tml.),” pauž Urpena.

Runājot par riskiem, ministrijas pārstāve saka, ka minimālo algu noteikšana samazina algas nevienlīdzību, stimulē strādāt, samazina nodarbinātu personu nabadzību un atbalsta kopējo pieprasījumu.

“Pārredzamas un paredzamas minimālās algas veicina arī tādu uzņēmējdarbības vidi, kas atbalsta ieguldījumus un darbvietu radīšanu, vienlaikus izvairoties no negodīgas konkurences. Tajā pašā laikā minimālās algas palielina izmaksas saistībā ar zemu atalgotu darba ņēmēju pieņemšanu darbā, kas atkarībā no ekonomikas struktūras un makroekonomikas situācijas var ietekmēt dažu grupu nodarbinātības iespējas. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas struktūru, pārāk strauja minimālās algas celšana var negatīvi īstermiņā ietekmēt kopējo ekonomisko izaugsmi un palielināt bezdarbu,” saka Urpena.

Savukārt Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa skaidroja, ka pašreiz Eiropas Komisija ir uzsākusi pirmā līmeņa (vispārīgās) konsultācijas ar sociālajiem partneriem par iespējamu iniciatīvu, lai risinātu izaicinājumus minimālās algas jomā. Pēc tā sekos arī dalībvalstu viedokļa izzināšana, lai gan jau tagad atsevišķas ES dalībvalstis, jo īpaši tās, kurās sociālajiem partneriem ir būtiska loma algu noteikšanā (Zviedrija, Dānija u.c.), ir izteikušās skeptiski par šādas iniciatīvas nepieciešamību.

Pašreizējais Eiropas Komisijas priekšlikums ir vērsts uz noteiktu principu ievērošanu, pārskatot minimālās algas apmēru.

“Kopumā šie priekšlikumi atbilst minimālās algas noteikšanas sistēmai Latvijā, ietverot arī sociālo partneru viedokļa apzināšanu un noteiktu rādītāju analīzi. Akadēmisko un citu ekspertu diskusija par vienotas minimālās algas principiem Eiropas Savienībā noris jau kādu laiku. Tas saistīts arī ar to, ka atsevišķas ES dalībvalstis, kurās iepriekš bija būtiska sociālo partneru loma algu noteikšanā, cita starpā arī sociālo partneru un saistošu ģenerālvienošanos pārklājuma samazināšanās dēļ, ir ieviesušas minimālo algu, piemēram, Vācija,” saka Zvīdriņa.

Viņa norāda, ka zināmā mērā šīs diskusijas saistītas arī ar ES brīvas darbaspēka kustības ietekmi. Ir izskanējis arī viedoklis, ka varētu tikt noteikts kāds vienots minimālās algas rādītājs, piemēram, 60% no vidējās algas, tomēr pašreizējais priekšlikums vairāk koncentrējas tieši uz principiem, kādi būtu svarīgi minimālās algas pārskatīšanai.

Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā diskutēja par iespēju spert pirmo soli ceļā uz kopēju minimālās algas noteikšanas sistēmu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tā ir daļa no Eiropas Komisijas jaunās prezidentes Urzulas fon der Leienas apņemšanās apturēt “intelektuālā darbaspēka aizplūšanu” no austrumiem uz rietumiem.

Lai arī lielākās arodbiedrības šādu ideju atbalsta, politiķi atsevišķās Eiropas Savienības valstīs ir gatavi apstrīdēt priekšlikumus par vienotas minimālās algas ideju. Šo valstu politiķi apgalvo, ka Briseles iejaukšanās varētu novest pie tā, ka Eiropas minimālo algu dēļ samazinātos algas vietējam darbaspēkam.