Latvijas cietumos HIV izplatība ir 20 reizes lielāka nekā valstī vidēji

Cietumos HIV konstatēts aptuveni 10% ieslodzīto, kamēr valstī vidēji - apmēram 0,5% iedzīvotāju, liecina biedrības sniegtie dati.

Turpretim biedrības pārstāve Māra Veselova aģentūrai LETA stāstīja, ka primārā problēma slēpjas ieslodzīto informētības un izglītotības trūkumā un nesaskaņās, kas nereti rodas starp ieslodzītajiem un iestādes ārstiem. Abu faktoru mijiedarbībā ieslodzītie nereti izvairās no medikamentu, kuri novērstu tālāku slimības izplatīšanos, lietošanas.

Viņa skaidroja, ka ieslodzītie bieži nemaz neapzinoties savas situācijas nopietnību. Viņi vai nu ignorē faktu, ka inficējušies vai uzsāk ārstēšanos tikai pašās vēlākajās stadijās. Nonākot nebrīvē, katram ieslodzītajam tiek piedāvāts veikt HIV testu un tam piekrīt 98% ieslodzīto, taču no visiem zināmajiem ar HIV inficētajiem ieslodzītajiem ārstējas tikai nedaudz vairāk kā 60%, liecina biedrības dati.

Līdztekus Veselova stāstīja, ka viņas pieredzē arī ieslodzījuma vietu nodrošinātie medicīniskie pakalpojumi atsevišķos gadījumos nav gana pieejami vai kvalitatīvi. Pēc viņas teiktā, pastāvošā stigma pret HIV pacientiem esot novērojuma arī ieslodzījuma vietu mediķos.

Tomēr arī paši ieslodzītie atsevišķos gadījumos ir naidīgi pret medicīnisko pakalpojumu sniedzējiem. Veselova klāstīja, ka ir gadījumi, kuros cietumnieki nepamatoti vainojuši ārstniecības personālu savtīgu mērķu labad. Viņa minēja kādu gadījumu, kad ieslodzītais, nolūkā izvairīties no soda par narkotisko vielu lietošanu, pirms narkotisko vielu testa veikšanas lūdzis ārstam ūdeni. Vēlāk, kad testa rezultāti norādīja uz aizliegtu vielu lietošanu, ieslodzītais apsūdzējis ārstniecības personu viņa "sazāļošanā".

Šādi gadījumi grauj ārstu uzticību saviem pacientiem un līdz ar to arī zūd ārstniecības personu motivācija pilnībā iesaistīties šo cilvēku ārstēšanā, pauda Veselova. 

Līdztekus viņa uzsvēra, ka arī cietumos atspoguļojas medicīnisko darbinieku trūkums.

Tomēr minēto problēmu smagums dažādās ieslodzījuma vietās ir atšķirīgs, norādīja Veselova. Ir arī pozitīvi gadījumi, piemēram, Jelgavas cietums, kur visi ar HIV diagnosticētie ieslodzītie aktīvi iesaistās nepieciešamo medicīnisko pakalpojumu saņemšanā, norādīja biedrības pārstāve.

Veselova īpaši uzsvēra ieslodzīto izglītības un motivācijas trūkumu. Viņasprāt, būtu jāizveido racionāla sodu un apbalvojumu sistēma, lai stimulētu ieslodzītos iesaistīties ārstniecības procesā. Viņa stāstīja par kādu konkrētu gadījumu, kad ieslodzītais, ignorējot un neapzinoties narkotisko vielu lietošanas sekas gan no veselības, gan juridiskā skatupunkta, atkārtoti pieprasījis narkotiskās vielas no medicīnas personāla. 

Tikpat aktuāla cietumos ir arī "šļirču problēma", sacīja biedrības pārstāve, uzsverot, ka šļirces ieslodzījuma vietās ir grūti ienest, kā rezultātā ieslodzītie nereti dalās ar tām, neapzinoties pastāvošos riskus.

Galvenā Veselovas atziņa ir, ka pastāvošās HIV pacientu problēmas ieslodzījuma vietās ir strukturālas un pieprasa attieksmes un pieejas maiņu kā tādu. Tāpēc izglītošanas darbs ieslodzījuma vietās ir jāturpina, padarot zinošākus gan ieslodzītos, gan darbiniekus, viņa uzsvēra.

Ņemot vērā augsto HIV izplatību Latvijas ieslodzījuma vietās, "Baltijas HIV asociācija" pērn pievērsās cietumu darbinieku un pašu ieslodzīto izglītošanai par HIV jautājumiem.

Biedrības priekšsēdētāja akcentēja, ka pilnvērtīgu ārstēšanos nevar nodrošināt tikai ar ikdienas zāļu lietošanu, ieslodzītajiem pašiem ir jāizprot ārstēšanās nozīme gan viņu veselības saglabāšanā, gan HIV infekcijas izplatības profilaksē. Būtiski arī, lai HIV pacienti turpinātu regulāri lietot medikamentus arī pēc atbrīvošanās. 

Nozīmīgu informatīvu un psiholoģisku atbalstu ieslodzītajiem šajos jautājumos var sniegt ieslodzījuma vietu darbinieki, galvenokārt resocializācijas darbinieki, tāpēc 2019.gadā biedrība pievērsās darbinieku un pašu ieslodzīto izglītošanai par HIV jautājumiem.

Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, 2019.gadā "Baltijas HIV asociācija" novadīja desmit seminārus ieslodzījuma vietu darbiniekiem un deviņus seminārus ieslodzītajiem par HIV infekcijas ierobežošanas tematiku. Mācībās piedalījās 233 ieslodzījuma vietu darbinieki un 141 ieslodzītais.

Tomēr mācībās piedalījās tikai aptuveni 4% no kopējā ieslodzīto skaita un 10% no kopējā darbinieku skaita, norādīja biedrībā. 

Darbiniekiem līdztekus tika dota iespēja veikt HIV un hepatīta eksprestestu, uzsvēra "Baltijas HIV asociācijas" vadītāja Upmace. Atsaucība bijusi liela - 100 darbinieki veica testus mācību starplaikā. Biedrība iesākto izglītošanas darbu turpinās arī šogad.

Biedrības pārstāvji arī uzsvēra, ka Ieslodzījuma vietu darbinieki HIV un citu infekcijas slimību ziņā strādā paaugstināta riska apstākļos. Taču vairumā gadījumu darbinieki dzīvojot maldīgā pārliecībā, ka ikgadējā obligātajā veselības pārbaudē viņiem tiek pārbaudīta arī HIV klātbūtne organismā. 

Ņemot vērā atsaucību testēšanai, biedrībā uzsvēra, ka būtu apsverama iespēja ieslodzījuma vietu darbiniekiem ik gadu piedāvāt veikt valsts apmaksātas paplašinātas veselības pārbaudes, iekļaujot HIV un hepatītu izmeklējumus.