Veselības apdrošināšana – vai ministrija tiešām atgriežas pie iepriekš lemtā? (5)

“Mēs vienkārši atgriežamies pie tā, kas jau ir sākotnēji bijis nolemts,” tā par veselības ministres Ilzes Viņķeles (A/Par!) priekšlikumu arī mazo nodokļu režīma dalībniekiem noteikt 1% veselības apdrošināšanas iemaksu izsakās viņas priekštece amatā Anda Čakša (Vienotība). Re:Check pārbaudīja, vai tiešām Viņķeles piedāvājums veselības aprūpes finansējuma palielināšanai ir tāds pats kā tas, ko savulaik virzīja Čakša pati. Secinājām, ka tā gluži nav – tas ne vien neparedz brīvprātīgu maksājumu, bet arī nerada situāciju, ka daļai iedzīvotāju pieeja nozīmīgiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir liegta.

Par piedāvātajām izmaiņām, kas pagaidām tikai nodotas sabiedriskajai apspriešanai, bijusī veselības ministre no ZZS, bet tagad Saeimas deputāte no Vienotības Čakša izteicās raidījumā Preses klubs:

“Es jūtos tā kā bērnu spēlē Cirks atpakaļ pirmajā lauciņā. Ja jūs atceraties, veselības reformas stāsts bija par 1% sociālo iemaksu palielināšanu. Un tajā skaitā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tiem visiem, kas maksā mazajā nodokļu maksāšanas režīmā, arī autoratlīdzībās šis 1% bija brīvprātīgi jāiemaksā.

Veselības ministre to atcēla. Šobrīd viņa to liek atpakaļ, bet jau kā obligātu. (..) Palielinājums tika atcelts, tas bija brīvprātīgs, šobrīd tas tiek likts atpakaļ, bet kā obligāts, jo tanī brīdī, kad to uzlika kā brīvprātīgu, ar domu, ka sāks cilvēki pakāpeniski maksāt, ienāks sistēmā un tas viņu padarītu lēnā garā arī par obligātu. Bet labi – šobrīd mēs vienkārši atgriežamies pie tā, kas jau ir sākotnēji bijis nolemts.”

Pēc raidījumā vadītāja jautājuma, vai tiek labota iepriekš pieļauta kļūda, atstājot kādu sabiedrības grupu mazāk aizsargātu, Čakša atbildēja: “Vispirms atcelt un tad likt atpakaļ? Man grūti šobrīd komentēt.”

Ko paredzēja Čakšas modelis?

Lai gūtu papildu finansējumu veselības aprūpei, Saeima 2017.gada vidū palielināja obligātās sociālās iemaksas par 1%. Tas attiecās tikai uz vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem. Savukārt tā paša gada beigās tika pieņemta daudz kritizētā divu grozu sistēma. Tā paredzēja, ka vispārējā nodokļu režīmā strādājošie var saņemt visus valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, savukārt speciālajos režīmos strādājošajiem, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, automātiski būtu tiesības tikai uz pamatpakalpojumiem. Pilno grozu (izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, kompensējamās zāles, ārstniecība stacionārā u.c.) viņi saņemtu tikai tad, ja paši brīvprātīgi veiktu sociālās iemaksas veselības aprūpei. Veselības ministrija vēlāk aprēķināja, ka iemaksas pašiem būtu jāveic aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju. To skaitā būtu ne tikai mikrouzņēmumos strādājošie, kas to varētu atļauties. Kā tolaik norādīja Čakša pati, viņai bija uztraukums “par 30 – 40 tūkstošiem iedzīvotāju, kuriem šā iemesla dēļ varētu būt nepiekļuve medicīnai”. Tie būtu, piemēram, nestrādājoši cilvēki ar maziem vai neregulāriem ienākumiem.

Daļai sociāli neaizsargāto iedzīvotāju apdrošināšanu sedz valsts. Tolaik lēma, ka šai grupai pieskaitāmi pensionāri, skolēni un studenti, bērni, pirmās un otrās grupas invalīdi, bezdarbnieki, orgānu donori, mūki un mūķenes, kas dzīvo klosteros, kā arī 14 citas sabiedrības grupas.

Ko piedāvā Viņķele?

Pēc vēlēšanām mainoties valdībai, mainījās arī plāni saistībā ar veselības aprūpes reformu. Pērnā gada sākumā koalīcija nolēma atteikties no divu veselības aprūpes grozu idejas, un to spēkā stāšanās tika atlikta līdz 2021.gadam. Tagad Viņķeles vadītā Veselības ministrija virza izmaiņas, kas paredz – sociālās apdrošināšanas iemaksas būs obligāti jāmaksā visiem strādājošajiem. Proti, par 1% tiks palielinātas iemaksas arī mikrouzņēmumu darbiniekiem un citiem mazajā nodokļu režīmā strādājošajiem.

Atšķirībā no Čakšas laikā virzītā, maksājums nebūs brīvprātīgs – tas būs obligāts visiem oficiāli strādājošajiem, arī mikronodokļu režīmā. Otrkārt, nebūs divu grozu – visi saņems vienlīdzīgu pakalpojumu klāstu.

Plānots paplašināt arī to iedzīvotāju loku, kuru veselības apdrošināšanas izmaksas segs valsts. Atbalstu saņems arī cilvēki ar 3. grupas invaliditāti un tie, kas kopj cilvēkus ar 1. un 2. grupas invaliditāti. Tie, kas nesaņem oficiālus ienākumus un tādējādi nemaksā veselības apdrošināšanas iemaksas un nav arī nevienā no valsts apdrošināto iedzīvotāju grupām (piemēram, personas, kuras uztur dzīvesbiedri, vai cilvēki, kas dzīvo no kapitāla ienākumiem), ik gadu saņems rēķinu par apdrošināšanas summu. Paredzēts, ka tā varētu būt apmēram 51 eiro gadā (1% no minimālās algas), taču par to lēmums vēl nav pieņemts.

Taču arī tad, ja šie cilvēki minēto summu nebūs iemaksājuši, viņiem būs tiesības uz visiem pakalpojumiem – to Viņķele norādījusi jau iepriekš, un tas noteikts arī VM tagad sagatavotajā grozījumu projektā Valsts sociālās apdrošināšanas likumā. Par iemaksu parādu iekasēšanu atbildēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Līdz ar to mediķiem nebūs pienākuma pārbaudīt, vai persona maksā nodokļus, kā to paredzēja Čakšas laikā pieņemtā kārtība.

Ko atbildēja Čakša?

Re:Check sazinājās ar Čakšu. Bijušās ministres teiktais liecināja, ka viņa nav detalizēti iepazinusies ar VM jauno piedāvājumu. Čakša pauda pārliecību, ka cilvēki, kas nebūs nodokļa maksātāji, “tāpat paliks ārpus veselības aprūpes pieejamības”. “Bija iedalītas tās grupas, kurām, ja tās neiekļaujas nevienā no valsts apdrošinātajām grupām, ir iespēja ieiet sistēmā. Šobrīd tāda iespēja, cik saprotu, nav,” sacīja politiķe. Arī pēc Re:Check norādes, ka tāda iespēja plānota un pakalpojumus paredzēts nodrošināt visiem, viņa palika pie uzskata, ka būtisku izmaiņu nav.

Secinājums: Bijusī veselības ministre Anda Čakša apgalvo, ka Viņķeles priekšlikumi no viņas pašas virzītajiem atšķiras vien ar iemaksu padarīšanu par obligātām. Tomēr pastāv vēl vairākas būtiskas izmaiņas – veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība vairs nebūs atkarīga no iemaksām un medicīnas personāls nesekos līdzi tam, vai rēķins par veselības apdrošināšanu ir samaksāts. Čakša noklusē būtiskus faktus, līdz ar to viņas teiktais maldina.