Amerikas pamatiedzīvotāji 14 tūkstošus gadu spēja neizpostīt vidi sev apkārt (41)

Pēdējās desmitgadēs ir valdījis viedoklis, ka Amerikas pamatiedzīvotāji ievērojami ietekmēja ainavu ap sevi, piemēram, izmantojot uguni, lai tīrītu mežus. Tomēr pētnieks Vaiats Osvalds ar kolēģiem tagad atklāja, ka tā nav taisnība.

“Amerikas pamatiedzīvotāju ekoloģiskais nospiedums pirms eiropiešu ierašanās ir pētīts gadu desmitiem ilgi. Visplašāk pieņemtais uzskats, kas tika izvirzīts 20. gadsimta 80. gados, ir tāds, ka Amerikas pamatiedzīvotāji plaši tīrīja mežus zemkopības nolūkos, izmantojot uguni, tā ievērojami izmainot vidi sev apkārt,” izdevumam “Newsweek” stāstīja Osvalds.

Tomēr jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Sustainability”, pētnieki apšauba šo procesu ietekmes uz vidi apmēru.

“Paleoklimats, paleoekoloģija un arheoloģiskie novērojumi liecina, ka pamatiedzīvotāji lielā mērā neizmainīja vidi, nedz ar uguni, nedz koku ciršanu. Plaša un intensīva koku izciršana sākās ar eiropiešiem 17. gadsimtā,” turpināja Osvalds.

Pētījumā zinātnieki izanalizēja dažāda veida datus no Jaunanglijas, kas sedz 14 tūkstošus gadu lielu vēstures periodu.

“Mēs savācām nogulumu paraugus no 23 Jaunanglijas ezeru dibeniem, izanalizējām ziedputekšņu un kokogļu atliekas, un citas struktūras, kas bija saglabājušās ezeru dzīlēs. Rezultātā mēs ieguvām informāciju par pagātnes veģetāciju, ugunsgrēkiem un klimatu. Pēc tam mēs salīdzinājām ekoloģisko un vides vēsturi ar datiem no 1800 arheoloģisko izrakumu vietām Jaunanglijā,” skaidroja Osvalds.

Balstoties uz iegūtajiem datiem, zinātnieki neatrada nekādus pierādījumus par ievērojamu cilvēka darbības ietekmi uz vidi pirms eiropiešu ierašanās kontinentā. Jaunanglijas teritorija bija mežaina, līdz tur ieradās eiropieši un sāka mežu izciršanu un lauksaimniecības attīstīšanu.