Latvija spērusi pirmo soli, lai netiktu iekļauta "pelēkajā sarakstā" (6)

“Moneyval ekspertu vērtējums stiprina mūsu pārliecību, ka Latvija varētu netikt iekļauta tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Gaidot mūsu paveiktā novērtējumu arī pašā būtiskākajā - sistēmas efektivitātes izvērtējumā, par ko vēl ir jālemj FATF ekspertiem, ir jāturpina darbs pie iesākto reformu īstenošanas. Finanšu sektora uzraudzības “kapitālais remonts” bija manas valdības prioritāte kopš pirmās dienas, un gada laikā ir izdarīts milzu darbs, sakārtojot šo jomu. Paldies visiem, kuri aktīvi un nenogurstoši strādāja, lai to paveiktu. Turpināsim strādāt!” sacīja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Savukārt FID priekšniece Ilze Znotiņa, kas ir Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejā vadītāja, norāda, ka “Moneyval" ekspertu novērtējums sniedza iespēju Latvijai intensīvi un īsā laikā īstenot radikālas, bet vienlaikus ļoti nepieciešamas pārmaiņas.

"Visas līdz šim īstenotās izmaiņas ir nostiprinātas normatīvajā regulējumā un ar pārliecību uzskatāmas par ilgstošām. Taču mēs nedrīkstam apstāties, darbs jāturpina, lai mēs dzīvotu drošā, sakārtotā un pārtikušā valstī,” saka Znotiņa.

2018. gada jūlijā "Moneyval" 56. plenārsēdē tika pieņemts piektās kārtas savstarpējās novērtēšanas ziņojums ("Mutual Evaluation report" - MER) par Latviju. MER atspoguļoja apkopojumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas pasākumiem, vērtējot aktuālo situāciju Latvijā no 2017. gada 30. oktobra līdz 10. novembrim.

Kopš MER pieņemšanas Latvija ir demonstrējusi spēcīgu un pastāvīgu politisko, uzraudzības un institucionālo apņemšanos cīnīties ar finanšu noziegumiem.

Sākotnēji Latvijas politisko apņemšanos demonstrēja Pasākuma plāna pieņemšana 2018. gada oktobrī. Plāns nodrošināja stingru pamatu visaptverošas, koordinētas un mērķtiecīgas pieejas veidošanai, lai novērstu "Moneyval" ekspertu identificētos riskus.

Reformu īstenošanā iesaistīto politisko un institucionālo pārstāvju apņemšanās, koordinācijas un sadarbības rezultātā veiktas būtiskas izmaiņas Latvijas normatīvā regulējuma pielāgošanā starptautiskajiem standartiem - FATF 40 rekomendācijām.

Tas panākts, pieņemot jaunus vai grozot jau esošos normatīvos aktus, izstrādājot ieteikumus, skaidrojumus, vadlīnijas, kā arī NILLTPF riska novērtējumus. Tikai daži būtiskākie grozījumi veikti:

1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas būtisku grozījumu rezultātā tagad ietver aizliegumu finanšu iestādēm veikt darījumus ar čaulas uzņēmumiem, atceļ prasību sniegt Finanšu izlūkošanas dienestam neparastu darījumu ziņojumus, ievieš sliekšņu deklarāciju institūtu, groza FID juridisko statusu un paredz iespēju sasaukt sadarbības koordinācijas grupas jeb publiskās-privātās partnerības platformas sanāksmes.

2. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (un ar to saistītajos Ministru kabineta noteikumos) – nodrošinot ANO Drošības padomes noteikto sankciju tiešu un nekavējošu piemērošanu, negaidot to pārņemšanu ES tiesību sistēmā; izveidojot Sankciju koordinācijas padomi Ārlietu ministrijas vadībā; precizējot to personu loks, uz ko attiecas likuma prasības, kā arī detalizēti aprakstot sankciju piemērošanu publisko iepirkumu jomā un paplašinot uzraudzības iestāžu loku.

3. Krimināllikumā paredzēta kriminālatbildība par liela apmēra skaidras naudas (kas pārsniedz 50 minimālo mēnešalgu kopsummu) nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot Latvijas valsts robežu.

4. Likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” – izveidojot skaidru mehānismu, kā deklarēt vai atklāt ienākošos un izejošos skaidras naudas pārrobežu pārvadājumus ne tikai ārpus Eiropas Savienības, bet arī tās ietvaros.

5. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā – paplašinot FKTK darbības mērķus, funkcijas un atbildību, lai stiprinātu NILLTPF novēršanu finanšu un kapitāla tirgus sektorā.

Par iepriekš aprakstītajām darbībām Latvija 2019. gada 30. augustā "Moneyval" ekspertu komitejai iesniedza progresa ziņojumu par paveikto NILLTPF novēršanas sistēmas uzlabošanā. Pēc Latvijas ziņojuma saņemšanas, "Moneyval" eksperti pārvērtēja Latvijas atbilstību visām 11 rekomendācijām, kur iepriekš tika identificēti trūkumi.

Šobrīd visās 11 rekomendācijās Latvijas vērtējums ir paaugstināts, atbilstību FATF standartiem novērtējot kā “lielākoties atbilstošu” un “atbilstošu pilnībā”.

Līdz ar to pašreizējais Latvijas normatīvais ietvars kopumā novērtēts kā atbilstošs FATF standartiem – visām 40 rekomendācijām.

Paveiktais ir uzskatāms par būtisku pirmo soli pretim Latvijas neiekļaušanai tā dēvētajā “pelēkajā sarakstā”.

Neskatoties uz iepriekš minēto, Latvija tiek atstāta "Moneyval" pastiprinātās uzraudzības procesā, kas nozīmē, ka saskaņā ar "Moneyval" iekšējiem noteikumiem Latvijai regulāri būs jāsniedz atskaites par atlikušo trūkumu novēršanas procesu, taču progress netiks pārvērtēts, jo atbilstība FATF starptautiskajiem standartiem novērtēta ar vismaz “lielākoties atbilstoša”.

Latvija ir pierādījusi savu apņemšanos, ne vien koncentrējoties uz tiesiskā regulējuma ieviešanu, bet arī tā efektīvu piemērošanu, kas tiek vērtēts atsevišķā procesā - Latvijas efektivitāti jeb normatīvā ietvara piemērošanu cīņā pret NILLTPF vērtēs FATF, gala lēmumu pieņemot februāra beigās.