Premjers un finanšu ministrs komentē "Moneyval" novērtējumu

Pēc viņa teiktā, "Moneyval" ziņojums skaidri parāda, ka no finanšu sistēmas "kapitālā remonta" bijusi ne tikai jēga, bet arī rezultāts.

""Moneyval" vērtējumā Latvija atbilst visām prasībām. Ja 2018.gadā bija trūkumi, tad jaunajā novērtējumā tie ir novērsti un veikti uzlabojumi. Tas apliecina valsts spēju rīkoties, nospraust mērķi un sadarboties tā sasniegšanā," uzsvēra premjers.

Vienlaikus Kariņš piebilda, ka "Moneyval" ziņojums nav gala novērtējums Latvijas finanšu sistēmai, jo vēl ir jāsagaida Finanšu darījumu darba grupas ziņojums šā gada februāri, kad taps zināms, vai Latvija tiek iekļauta tā dēvētajā valstu pelēkajā sarakstā.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka "Moneyval" progresa ziņojumā ir novērtēts Latvijas finanšu sektora tiesiskais ietvars.

Finanšu ministrijā norādīja, ka pagājušā gada decembrī "Moneyval" plenārsēdē izskatīja Latvijas iesniegto tehniskās atbilstības progresa ziņojumu, kurā sniegta informācija un ekspertu novērtējums par Latvijas paveikto normatīvā ietvara pilnveidošanā, lai tas atbilstu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 40 rekomendācijām.

Pēc progresa ziņojuma izvērtēšanas, šobrīd no 40 FATF tehniskās atbilstības rekomendācijām septiņas novērtētas kā pilnībā atbilstošas un 33 kā lielākoties atbilstošas.

""Moneyval" progresa ziņojums apliecina, ka ar pieņemtajiem finanšu sektora likumu grozījumiem un papildu resursu piešķiršanu ir panākts ļoti labs normatīvais un sistēmiskais ietvars, lai turpmāk uzraugošās un kontrolējošās iestādes varētu sekmīgi un efektīvi cīnīties pret naudas atmazgāšanu Latvijā," pauda Reirs.

Pēc ministrijā atzīmētā, finanšu sektora "kapitālais remonts" bija nepieciešams, lai stiprinātu spēju novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un sasniegtu atbilstību starptautiskajiem standartiem šajā jomā.

"Valsts pārvalde sadarbībā ar privāto sektoru ir ieguldījusi lielu darbu un panākusi ļoti labu rezultātu. Par paveikto paldies visu iesaistīto Latvijas finanšu nozari veidojošo institūciju ekspertiem, kas ir apņēmības pilni turpināt ievērojamo, līdz šim panākto progresu un ceļu uz caurspīdīgu, ilgtspējīgu un mūsdienīgu finanšu sektoru," minēja Reirs. 

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka ir jāņem vērā, ka izšķirošais būs efektivitātes ziņojums, ko februārī izskatīs pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF, kuras asociētais biedrs ir "Moneyval", plenārsesijā. Tās laikā varētu pieņemt lēmumu par Latvijas iekļaušanu vai neiekļaušanu sarakstā, kurā ietvertas valstis ar konstatētiem stratēģiskiem trūkumiem naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Jau ziņots, ka "Moneyval" uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Tagad "Moneyval" uzskata, ka Latvija lielākoties izpildījusi "Moneyval" rekomendācijas tādās jomās kā finansiālas sankcijas saistībā ar terorismu un terorisma finansēšanu; finansiālas sankcijas saistībā ar kodolieroču izplatīšanu; bezpeļņas organizācijas; klientu padziļināta izpēte; konkrētu nefinanšu biznesu un profesiju klientu padziļināta izpēte; finanšu institūciju regulēšana, skaidras naudas kurjeri, izdošana, kā arī cita starptautiskās sadarbības formas.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa trešdien žurnālistiem skaidroja, ka attiecībā uz tehnisko rekomendāciju izpildi Latvijas pērn decembrī ziņotais progress novērtēts kā ļoti labs, proti, Latvija pilnībā izpildījusi visas 40 pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF rekomendācijas. 

"Patlaban Latvijas vērtējums ir tāds, ka no šīm 40 rekomendācijām septiņas ir pilnībā atbilstošas un 33 lielākoties atbilstošas. Tas nozīmē pozitīvu vērtējumu. Latvijai līdz nākamajam novērtējumam, kuram gan patlaban nav noteikts laiks un datums, vairs nekādas darbības attiecībā uz vērtējuma paaugstināšanu nav jāveic," teica Znotiņa. 

Sagaidāms, ka februārī Parīzē notiks pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF, kuras asociētais biedrs ir "Moneyval", plenārsesija, kurā varētu pieņemt lēmumu par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā". Pašlaik FATF "pelēkajā sarakstā" ir iekļautas 12 pasaules valstis, tostarp no Eiropas - Islande.