Jaunās skolotāju programmas īstenotāji cer uz pašvaldību iesaisti (2)

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) atzina, ka jau kopš augusta, tiekoties ar pašvaldībām, iepazīstinājusi vietvaru pārstāvjus ar topošo programmu, mudinot izglītības iestādes iesaistīties un atbalstīt jaunos pedagogus. 

Šorīt ministre ir tikusies ar Salas vidusskolas vadību, un Salas novadā, pēc Šuplinskas teiktā, pauduši gandarījumu par programmu, atzīstot, ka tas ir risinājums pedagogu trūkuma problēmai, taču nav panaceja. Pati Salas vidusskola gan pašlaik negrasoties iesaistīties programmā, jo tai nav vakanču.

Ministre ir pārliecināta, ka pieredzējušu speciālistu piesaiste no "Iespējamās misijas", Latvijas Universitātes (LU), Daugavpils Universitātes (DU) un Liepājas Universitātes (LiepU) radīs nepieciešamo vilkmi, lai studenti būtu motivēti mācīties, bet skolēni iegūtu jaunas perspektīvas, iestādēs ienākot jauniem skolotājiem. Viņasprāt, jaunā programma ir "efektīvs un mobils" veids, kā risināt pedagogu trūkuma problēmu konkrētajos mācību priekšmetos.

Arī nodibinājuma "Iespējamā misija" direktors Kārlis Kravis pauda cerību, ka pašvaldības atbalstīs programmu, uzņemot jaunos pedagogus savās izglītības iestādēs. Bet speciālistiem, kas apguvuši kādu profesiju un iesaistīties programmā, tā būs arī iespēja atgriezties savā dzimtajā vietā kā skolotājam. Turklāt, ja jaunais pedagogs strādās, piemēram, skolā Alūksnē, viņam tiks sniegts atbalsts nokļūšanai uz studijām LU Rīgā.

"Iespējamās misijas" programmā uz vienu vietu līdz šim pretendējuši seši līdz astoņi jaunie speciālisti, un Kravis pārliecināts, kā arī jaunā programma būs pieprasīta. Par to liecinot kaut vai tas, ka jau pašlaik programmas mājaslapā ir saņemti pieteikumi.

Arī LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, jaunās skolotāju izglītības programmas vadītāja Ieva Margeviča-Grinberga sadarbība ar "Iespējamo misiju" sauc par "nopietnu partnerību". Viņa preses konferencē klāstīja, ka studenti, kas sāk strādāt skolās pēc "klasiskās pedagoģijas" programmas apguves, nereti sūdzas, ka nesaņem atbalstu no kolēģiem, un jaunās programmas viens no mērķiem ir arī atbalstīt jaunos speciālistus.

"Es saņemu daudz jautājumu par to, kā var iemācīties gada laikā. Bet tie ir savas jomas speciālisti," klāstīja LU pārstāve, piebilstot, ka programmā tiks apgūta izglītības psiholoģija, pedagoģijas metodikas un citi priekšmeti, kas skolotājiem nepieciešami.

Pieteikties projektam var dažādu jomu speciālisti ar augstāko izglītību. Pēc pieteikumu saņemšanas tie tiks izvērtēti, kandidātiem būs jāizpilda praktisks uzdevums, bet pēc tam sekos klātienes pārbaudījums. Tie, kas tiks izvēlēti jaunajai programmai, vasarā piedalīsies nometnē, kur arī darbosies kā skolotāji. 

Savukārt ar septembri sāksies gan darbs skolā, gan mācības. Četras dienas nedēļā topošie pedagogi mācīs skolēnus, bet piektdienās apgūs zināšanas augstskolā. Lai kompensētu atalgojuma zaudēšanu piektdienās, speciālistiem tiks maksātas stipendijas. 

Pēc pirmā gada jaunie speciālisti jau iegūs pedagoga kvalifikāciju, bet otrajā gadā vēl saņems atbalstu no programmas mentoriem. Pēc "Iespējamās misijas" pārstāvja teiktā, tieši atbalsts motivēs jaunos izglītības jomas darbiniekus palikt nozarē ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka valdība vakar lēma piešķirt 2,2 miljonus eiro darba vidē balstītas skolotāju sagatavošanas programmai, kas paredz, ka cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā citā nozarē un sapratis, ka vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju.

Šobrīd par pedagogu Latvijā var kļūt, studējot četrus gadus bakalaura programmā vai studējot divus gadus, ja bakalaura grāds ir iegūts citā nozarē.

Paredzēts, ka viengadīgās skolas projekts sastāvēs no vasaras skolas un līdztekus studijām šāds speciālists uzreiz sāks strādāt skolā - četras dienas nedēļā mācīs skolēnus, bet divas dienas mācīsies pats, iegūstot pedagoga kvalifikāciju.

Attiecībā uz esošajām pedagogu izglītības programmām, notiks pārstrukturēšana, iepriekš sacīja šī projekta izstrādātājs Jānis Erts. Jaunā pieeja paredz saglabāt četru gadu izglītības programmu, bet divu gadu programmu aizstāt ar vienu gadu ilgu kvalifikācijas programmu. To turpinātu īstenot Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte un Daugavpils augstskola, bet programma visās iestādēs būtu viena.

IZM ieskatā, jaunā studiju programma ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai, jo tā nodrošinās kvalificētu speciālistu ātrāku nonākšanu darba tirgū, turklāt īpaši paverot iespēju profesionāļiem, mainot karjeru, pāriet uz pedagoga profesiju.

Studiju programmā kopumā visās augstskolās katru gadu plānots uzņemt 100 studējošos - visus budžeta vietās. Līdz 2021.gadam plānots izstrādāt un aprobēt skolotāju pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas rīku. Pirmos 100 studējošos programmā plānots uzņemt 2020./2021.akadēmiskajā gadā.

Indikatīvi 50 studējošie būs LU, 25 DU un 25 - LiepU. 

Ministrija uzskata, ka šobrīd paredzētās 100 budžeta vietas ir optimāls skaits, lai nodrošinātu kvalitatīvu studiju procesa, atbalsta sniegšanas un pilnveides grupu veidošanas norisi ar paredzamiem cilvēkresursiem, kā arī izvirzītu augstas prasības potenciālajiem studentiem prasmju un kompetenču ziņā.