Reirs: Mikrouzņēmumi ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas (91)

Arī jauni pakalpojumi ir izveidoti: skaistumkopšana, ziedu tirdzniecība, celtniecības materiāli. Praktiski igauņi iepērk visu, kas ir lētāks.

Lai kompensētu un nezaudētu šo tirdzniecības apgrozījumu tik strauji, FM sagatavoja un valdība piedāvāja noteikt akcīzi tādā apjomā, kāda viņa ir tagad. Nevis terminēti, līdz pirmajam martam, bet noteikt pastāvīgi tādu akcīzi.

Tātad saglabāt esošajā līmenī?

Jā. Un tālākā rīcība ir Saeimas rokās. Precīzi izrēķinot, mēs esam zaudējuši budžetā 28-29 miljonus. Tātad Finanšu ministrijas prognozes bija ļoti precīzas, un nu varbūt izskan ziņās, ka mēs samazinājām un zaudējām, bet tas bija prognozēts.

Ja mēs nesamazinātu [akcīzi alkoholam], mēs zaudētu vēl vairāk budžeta ieņēmumu.

Cik ilgtspējīgi, jūsuprāt, ir paļauties uz igauņu alkotūristiem?

Igaunija nekautrējas plānot savus ieņēmumus. Galvenais mērķis, ko viņi ir panākuši ar šo [akcīzes] samazinājumu [alkoholam], - ir atgūti Somijas klienti. Tātad Igaunija nekautrējas un atklāti par to runā. Mēs uzskatām, ka tā ir slikta lieta. Pārrobežu tirdzniecība ir visā Eiropā: no Dānijas brauc uz Vāciju, no Spānijas uz Portugāli, no Latvijas uz Lietuvu. Tā ir realitāte.

Un tāpat no Zviedrijas uz Somiju, no Norvēģijas uz Zviedriju visi ar kamanām brauc un iepērkas. Tā ir normāla situācija.

Tiekoties arī ar uzņēmējiem pierobežā, ir skaidrs, ka, ņemot vērā tādu aktivitāti, ir jāspēj akumulēt kapitālu un plānot. Ir jābūt mērķim ilgtermiņa attīstībai. Igaunija domā par saviem uzņēmējiem, mums arī jādomā.

Nesen Ministru prezidents Krišjānis Kariņš intervijā izteicās, ka jau februāra sākumā FM varētu nākt klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz jaunajām nodokļu pamatnostādnēm. Varbūt jūs varētu ieskicēt vismaz dažus priekšlikumus?

Skatāmies visu. Patlaban es jums nevaru pateikt, kādi būs tie iesniegumi, bet es jums ieskicēšu savas domas. Mēs pagājušonedēļ runājām par speciālajiem [nodokļu] režīmiem, bet vēl nav atgriezeniskās saites. Kas ir tie galvenie [virzieni]? Pirmkārt, ekonomikas konkurētspēja. Otrkārt, nodokļu taisnīgums un, treškārt, pēc iespējas mēģināt vienkāršot nodokļu sistēmu un nodokļu uzskaiti gan uzņēmējiem, gan valsts pārvaldei.

Kā jūs to taisnīgumu plānojat panākt?

Mēs - visa sabiedrība - vienojamies, ka no visiem ieņēmumiem noteiktu daļu mēs nomaksājam nodokļos. Vispārējā nodokļu režīmā strādā 600 tūkstoši strādājošo, kuri maksā visus nodokļus. Turklāt jau divus gadus tiek maksātas 1% sociālās iemaksas veselībai. Turpretī 250 tūkstoši strādājošo ir dažādos režīmos, kur vidēji nodokļi tiek maksāti no 200 eiro.

Piemēram, mikrouzņēmumi.

Piemēram, mikrouzņēmumi, patenti, autoratlīdzību saņēmēji, pusslodzes, ceturtdaļslodzes, kas faktiski ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

Daži saka: “Es tāpat maksāju sociālo nodokli, jo pamatdarbā saņemu divus-trīs tūkstošus un vēl mikrouzņēmumā piestrādāju.” Bet tā vienošanās jau ir par to, ka visi ieņēmumi tiek vienādi aplikti. Tad kāpēc, piemēram, mēs nemaksātu skolotājam pusi algas kā mikrouzņēmumā? Kāpēc policistam pusi algas nemaksātu arī kā mikrouzņēmumā? Jo tas nozīmētu, ka valstī katastrofāli samazinātos budžets, ja visi rīkotos tāpat, kā rīkojas tie 250 tūkstoši, kas maksā citos režīmos. Tad mums valstī būtu par vienu miljardu mazāk nodokļu.

Tad faktiski jūs varat apstiprināt, ka šajā jaunajā redzējumā par nodokļu politiku mikrouzņēmuma režīmam vietas nebūs?

Nē, tik droši es nevaru pateikt. Es redzu, ka mikrouzņēmējs var sniegt pakalpojumus privātām personām, fiziskām personām. Vai pārdot preci arī juridiskām personām. Piemēram, mājsaimnieks kaut ko saražo, un to viņš pārdod veikalam, lai veikals tālāk tirgo šo preci. Bet tas nav pakalpojums.

Tajā pašā laikā es nesaskatu iespēju, ka mikrouzņēmums varētu sniegt pakalpojumus juridiskām personām.

Piemēram, arhitekts. Viņš var plānot būvi privātpersonai. Privātpersona samaksā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārbauda legālus ieņēmumus, viss kārtībā. Bet arhitekts-mikrouzņēmējs, piedaloties valsts konkursā vai privātā konkursā, konkurē ar arhitektu biroju. Arhitektu birojs strādā vispārējā nodokļu režīmā. Arhitektu birojam ir nepieciešami pamatlīdzekļi, programmatūra, viss pārējais. Rezultātā viņš nevar konkurēt ar cenu.

Tas nozīmē, ka valsts ir radījusi sistēmu, kas kauj nost to vistu, kas dēj olu. Tas nav pieļaujams.

Kādi nodokļi varētu tikt palielināti tuvākajos gados?

Pie mūsu 2,5 miljardu eiro atvieglojumiem mēs pārskatīsim arī tos. Skaidrs, ka tur nebūs uzreiz simtiem vai desmitiem miljonu [ieguvums], bet tas atkal ir jautājums par taisnīgumu.

Kādus atvieglojumus varētu pārskatīt?

Piemēram, ir jautājums, kas saistīts ar dažāda veida transporta [līdzekļu] reģistrāciju. Šī Saeima pieņēma atvieglotu [transportlīdzekļu] reģistrāciju daudzbērnu ģimenēm. Un ir viena daudzbērnu ģimene-rekordiste – uz to reģistrētas 25 mašīnas (Patiesībā ministrs bija domājis Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā paredzēto 40 % atlaidi apdrošināšanas prēmijas maksājumam cilvēkiem ar invaliditāti. Uz vienu šādu personu ar invaliditāti tiešām bija reģistrētas 25 automašīnas - red.). Tā ir taisnīga sistēma vai tā nav taisnīga sistēma? Vai ģimenei varbūt pietiek ar divām mašīnām?

Ir pat viena atlaide no 1991.gada palikusi, kas nekad nav pārskatīta.

Bet runājot par nodokļiem. Piemēram, 0% reinvestētai peļņai. Vai tas tiks pārskatīts?

Šis nebūs pārskatīts, jo šis ir ļoti pareizs nodoklis. Vienīgā problēma bija saistīta ar ziedojumiem, bet to mēs esam labojuši. Pēc Saeimas iniciatīvas ir laboti likumi par ziedošanas iespējām, tagad tās ziedošanas iespējas ir paplašinātas.

Galvenā tēze, ko es gribēju pateikt par šo nodokļu reformu: tā nav reforma, tie ir uzlabojumi.

Cilvēki, kuri atrodas vispārējā nodokļu režīmā, to nejutīs, jo viņi jau visu maksā. Ne darbaspēka nodokļu palielinājumu plānojam, ne PVN palielinājumu plānojam.

Kā šobrīd jūs vērtējat iespēju, ka Latvija varētu nonākt Finanšu darījumu darba grupas (FATF) “pelēkajā sarakstā”?

Mums ilgāku laika posmu daudzās vietās prasa: “Kāds ir jūsu plāns B?” Darbam ar “Moneyval” ziņojumu ir divi lieli posmi. Pirmais bija, valdībai sākot darbu. Otrais bija pēc diviem mēnešiem. Mēs sapratām, ka tas, kas mums ir jāizdara, ir par maz, lai sakārtotu finanšu situāciju.

Repektīvi jāizdara vairāk, nekā no jums prasa?

Nevis tāpēc, ka prasa, bet tāpēc, ka mūsu tirgum tas ir nepieciešams. Un tāpēc arī radās šis [finanšu sektora] “kapitālais remonts”.

Un tad starptautiskie partneri prasīja: “Kāds ir plāns B?” Mums nav plāna B. Mēs strādājam uz to, lai mēs nebūtu tajā sarakstā.

Mēs neanalizējām, kas būtu, ja būtu. Visa valsts pārvalde ir koncentrēta uz to, lai mēs nebūtu [“pelēkajā sarakstā”].

Atskatoties uz visu, kas ir izdarīts, principā ir vairāk ticamības, ka Latvija tur nenokļūs?

Ja es vērtētu, es vērtētu ļoti pozitīvi. Jo tiešām ir daudz kas izdarīts.

Ja mēs runājam par eksportu, kas, jūsuprāt, ar tiem apjomiem notiks šogad?

Es ceru, ka nesamazināsies.

Kad būs krīze?

(8 sekunžu klusums)

Kāda? (Smejas.)

Finanšu!

Varbūt viņa jau notiek. Mēs jau nezinām. 2008.gada krīze bija šausmīga. Tā bija viena no pasaules smagākajām krīzēm, ja ņem visus gadsimtus kopā. Bet citas iepriekšējās krīzes bija mazākas.

Ja krīze būs, tad viņa nekādā gadījumā nebūs tik spēcīga kā 2008.gadā. To prognozē arī visi analītiķi.

Mēs varam runāt varbūt par pieauguma tempu samazinājumu vai par stagnāciju, bet nekādā gadījumā par recesiju.