Korupcija pasaulē: grēko pat labie piemēri; Igaunija priekšā Latvijai (8)

Kāpēc Igaunija ir priekšā?

Igaunijas vērtējums "Transparency International" Korupcijas uztveres indeksā pēdējo astoņu gadu laikā uzlabojies par desmit punktiem, un tā ierindojas vismazāk korumpēto pasaules valstu pirmajā divdesmitniekā. Latvija tajā pašā laikā piedzīvojusi septiņu punktu izrāvienu, kamēr Lietuva - sešu punktu.

Latvijai indeksā par 2019.gadu tika piešķirti 56 punkti no 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē ir visaugstākais korupcijas līmenis, bet 100 - viszemākais. Latvija saraksta 44.vietu dala ar Kostariku, Čehiju un Gruziju. Igaunija ieņem 18.vietu ar 74 punktiem, un mums priekšā atrodas arī Lietuva, kas ieņem 35.vietu ar 60 punktiem.

"Transparency International" norāda, ka vairumā postpadomju valstu nav izdevies efektīvi apkarot korupciju, un vairākas valstis - Ungārija, Polija un Rumānija - pēdējā laikā pieņēmušas lēmumus, kas vājina tiesu neatkarību un līdz ar to arī spēju vērsties pret augsta līmeņa korupciju. Eiropa kopumā ir vismazāk korumpētais reģions pasaulē, taču dažādi riski joprojām pastāv: interešu konflikti, valsts resursu nelikumīga izmantošana priekšvēlēšanu kampaņas, necaurspīdīga partiju un kampaņu finansēšana, kā arī neatkarīgu mediju trūkums.

Kāpēc Igaunija ziņojumā ierindota pie "valstīm, kurām pievērst uzmanību"? Pēdējos astoņos gados tā uzrādījusi stabilu kāpumu Korupcijas uztveres indeksā. Pozitīvās attīstības pamatā ir vispusīgs juridiskais ietvars, neatkarīgas institūcijas un efektīvi virtuālie rīki, kuri ļauj samazināt maza apmēra korupciju un padara partiju finansēšanu caurspīdīgāku, norāda "Transparency Internation". 

Taču Igaunijas likumdošanā joprojām nepieciešams definēt lobismu un ieviest tā kontroles mehānismus, lai nepieļautu interešu grupu slēptu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu valstī.

Tomēr jāpiezīmē, ka indekss neattiecas uz korupciju privātajā sektorā. Naudas atmazgāšanas skandāli "Danske Bank" Igaunijas filiālē parādījuši, ka nepieciešami uzlabojumi banku un uzņēmējdarbības sektorā.

Tendences pasaulē

Jaunais indekss atklāj, ka ļoti daudzām pasaules valstīm joprojām nav izdevies panākt uzlabojumus korupcijas apkarošanā. Šo atziņu apstiprina pretkorupcijas protesti Latīņamerikā, Ziemeļāfrikā, Austrumeiropā, Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā, kuri pulcēja lielu demonstrantu skaitu.

Gan korupcija valsts augstākajos līmeņos, gan arī sīka kukuļošana mazina iedzīvotāju uzticēšanos valdībai, politiskajiem līderiem, ievēlētajiem politiķiem un demokrātijai kopumā.

Latvija reitingā novērtēta ar 56 punktiem. Šis rezultāts ir labāks par vidējo pasaulē, taču visai ievērojami atpaliek no Rietumeiropas un Eiropas Savienības vidējā rādītāja - 66.

Divas trešdaļas pasaules valstu uzrāda rezultātu, kas zemāks par 50 punktiem. Globāli vidējais rādītājs ir 43.

Reitinga augšgalā atrodas Dānija un Jaunzēlande (87 punkti), Somija (86 punkti), Singapūra un Zviedrija (85 punkti). Savukārt pats zemākais rādītājs piešķirts Somālijai (deviņi punkti), kam seko Dienvidsudāna (12 punkti), Sīrija (13 punkti), Jemena (15 punkti) un Venecuēla (16 punkti).

Igaunija, Grieķija un Gajāna minētas kā valstis, kurām pēdējo astoņu gadu laikā izdevies uzlabot savus rādītājus par 10 līdz 12 punktiem. Taču vienlaikus trīs citas valstis šajā periodā piedzīvojušas ievērojamu rezultāta pasliktināšanos: Kanāda un Nikaragva zaudējušas septiņus punktus, bet Austrālijas rādītājs pasliktinājies par veseliem astoņiem punktiem.

Pētījuma veidotāji norāda, ka saraksta augšgalā esošās valstis (piemēram, Dānija, Šveice un Islande) nav imūnas pret korupciju. Lai arī valsts sektors tur ir starp "tīrākajiem" visā pasaulē, tomēr joprojām pastāv naudas atmazgāšanas un privātā sektora korupcijas gadījumi.

Piemēram, novembrī atklātībā nonāca informācija par to, ka Islandes zivju rūpniecības koncerns "Samherji" caur dažādām čaulas kompānijām piekukuļojis Namībijas un Angolas amatpersonas, lai iegūtu tiesības uz vērienīgām zivju nozvejas kvotām, kā arī atmazgājis naudu. Domājams, ka liela daļa līdzekļu plūdusi caur Norvēģijas banku DNB. Ļoti vērienīgs ir arī "Danske Bank" naudas atmazgāšanas skandāls, kurā iesaistīta topa līdere Dānija, kā arī Vācija, Zviedrija, Igaunija un Krievija.

Ko darīt? Pētījuma autori norāda - lai panāktu uzlabojumus, jāsamazina "lielās naudas" ietekme uz politiku un jāveicina tas, ka lēmumu pieņemšanā iesaistīts plašs cilvēku loks. Jāstiprina arī uzraugošie mehānismi.

Indekss mēra iedzīvotāju uzskatus par to, cik izplatīta viņu valstī ir korupcija.