Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Piedāvā radīt likumisku ietvaru rīcībai saistībā ar pilsoņu izdošanu trešajai valstij kriminālvajāšanai (2)

Saeima. Ilustratīvs attēls.
Saeima. Ilustratīvs attēls. Foto: Edijs Pālens/LETA

Parlamenta opozīcijas deputāti rosinājuši radīt likumisku ietvaru Latvijas rīcībai saistībā ar pilsoņu izdošanu trešajai valstij kriminālvajāšanai.

Vairāki Saeimas opozīcijas deputāti - Jūlija Stepaņenko, Linda Liepiņa, Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Karīna Sprūde, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis (ZZS) un Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iesniedza Saeimas Prezidijam lūgumu iekļaut šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu par Latvijas rīcību gadījumos, kad kāda cita Eiropas Savienības dalībvalsts lemj par Latvijas pilsoņa izdošanu trešajai valstij kriminālvajāšanai.

Likumprojekts, kas izstrādāts sadarbībā ar tiesību zinātņu doktori Baibu Rudevsku, piedāvā iespējamo rīcības modeli, Ģenerālprokuratūrai saņemot ziņas no citas ES valsts par Latvijas pilsoņa aizturēšanu izdošanai uz trešo valsti.

Rosināts, ka gadījumā, ja Latvijas pilsoni tiek plānots izdot uz trešo valsti, Ģenerālprokuratūrai ar likumu tiek paredzēta iespēja gan pārkvalificēt lietu, gan steidzami izmantot jaunatklātos apstākļus, lai nodrošinātu Latvijas pilsoņa atgriešanu uz Latviju.

Tiek rosināts, ka šāds speciālais likums attiektos arī uz situācijām, kad Ģenerālprokuratūra ir atteikusi Eiropas apcietinājuma orderi, bet Latvijas pilsonis vēl nav izdots uz trešo valsti. Tas nozīmētu, ka piedāvājums attiektos arī uz Dānijā apcietināto Latvijas pilsoni Kristīni Misāni. Tāpat likums noteiktu obligātos principus, kuri jāievēro Latvijas kompetentām iestādēm, tiklīdz ir saņemta informācija par Latvijas pilsoņa aizturēšanu izdošanai uz trešo valsti.

Deputāti pārliecināti, ka ir jārīkojas steidzami un viens no risinājumiem varētu būt tagad radīt likumisku ietvaru Ģenerālprokuratūras rīcībai, nosakot arī kompetento iestāžu darbības principus uz priekšdienām.

"Ir skaidrs, ka mēs nevaram ietekmēt Dānijas tiesas lēmumus, bet šis noteikti ir vēl viens ceļš, kurš vēl nav izmēģināts. Katrā ziņā kategoriski nepiekrītam tam, ka jāgaida Misānes izdošana Dienvidāfrikas Republikai (DĀR), jo jaunu starptautisku līgumu slēgšana prasīs daudz laika un birokrātijas, bet tikmēr DĀR cietumā Latvijas pilsone būs pakļauta briesmām," aicinājumā Saeimai norāda opozīcijas deputāti.

Politiķi aicina atbildīgās amatpersonas nenolaist rokas un turpināt izmantot diplomātiskos instrumentus pārrunās ar Dānijas kompetentām iestādēm.

Saeimas vairākums piekrita minēto jautājumu iekļaut parlamenta sēdes darbakārtībā.

Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā lēmusi lūgt Dānijas atbildīgajām iestādēm neizdot Latvijas pilsoni Misāni DĀR. Savukārt Tieslietu ministrija solījusi turpināt sadarbību ar DĀR iestādēm, lai nodrošinātu Misānes atgriešanu Latvijā.

Misānes pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka sieviete 2011.gadā iepazinusies ar DĀR pilsoni un pēc četriem gadiem abiem piedzimusi meita. Taču starp abiem vecākiem sākušies konflikti, kas sākotnēji bijuši finansiāli motivēti. Pēc tam vīrietis vienpusēji nolēmis pārtraukt attiecības un esot sācis vardarbīgi izturēties gan pret Misāni, gan pret abiem ģimenes nepilngadīgajiem bērniem.

Rūpējoties par savu un savu bērnu drošību un dzīvību, 2018.gada maijā Kristīne nolēmusi meklēt patvērumu Latvijā, norādījuši radinieki. 2018.gada decembrī Misāne devusies darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču šķērsojot robežu, viņa aizturēta, jo bijusi Interpola meklēšanā. DĀR bija norādījusi, ka Misāne tiek meklēta par bērna nolaupīšanu.

Pie Dānijas vēstniecības ir norisinājies pikets pret Misānes izdošanu DĀR, kur viņai draud 15 gadus ilgs cietumsods.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu