Klimata pārmaiņas var izraisīt jaunu ekonomisko krīzi (31)

Kā vēsta “The New York Times”, šonedēļ Starptautisko norēķinu bankas publiskotajā ziņojumā teikts, ka jā – klimata pārmaiņas var izraisīt arī ekonomisko krīzi. Ziņojumā valstu centrālo banku vadītāji brīdināti, ka pašlaik viņu rīcībā trūkst instrumentu, kā novērst vienu no lielākajām ekonomiskajām kataklizmām pasaules vēsturē.

Šveicē bāzētās Starptautisko norēķinu bankas ziņojumā teikts, ka ir signāli, kas liecina – klimata pārmaiņas jau tuvākās desmitgades laikā ietekmēs ne tikai laikapstākļus un dabas norises, bet arī finanšu jomu.

“Klimata pārmaiņas ir tās, kas rada bezprecedenta izaicinājumus cilvēcei. Gan mūsu sabiedrības, gan centrālās bankas, gan banku uzraugi nevar būt pārliecināti par to, ka esam imūni pret klimata pārmaiņu radītajiem riskiem,” sacīja Francijas bankas vadītājs Fransuā Vilrojs de Golē (François Villeroy de Galhau).

Centrālās bankas pēdējo desmit gadu laikā aktīvi strādājušas, lai palīdzētu ekonomikai atkopties no dziļas finanšu krīzes, kas sākās 2008. gadā. Tomēr nākamo desmit gadu laikā to galvenais uzdevums varētu būt meklēt iespējas, kā tikt galā ar postošajām klimata pārmaiņu sekām, izstrādājot jaunas stratēģijas un pieejas.

Šonedēļ noslēdzās Eiropas Centrālās bankas padomes tikšanās Frankfurtē, kur tika runāts par monetāro politiku, kā arī dažādiem izaicinājumiem, ar ko var nākties saskarties nākotnē. Banka pašlaik nav izrādījusi interesi mainīt procentu likmes vai ekonomisko stimulu programmas. Tā vietā, tiek pievērsta uzmanība citām problēmām.

Centrālās bankas vadītāja Kristīne Lagarda, kas šo amatu ieņēma pagājušā gada beigās, ir aicinājusi rīkoties, lai klimata pārmaiņas būtu Eiropas Centrālās bankas dienaskārtībā. Par šo tēmu Eiropas valstu banku vadītāji runāja arī decembra sanāksmes laikā.

Eiropas Centrālās bankas vadība norādījusi, ka “ir acīmredzama nepieciešamība pastiprināt cīņu pret klimata pārmaiņu radītajām ekonomiskajām sekām,” teikts bankas oficiālajā ziņojumā.

Globālajai sasilšanai būs liela loma Eiropas Centrālās bankas stratēģiskajā pārskatā, kurā tiks pārvērtēts veids, kā bankas cīnīsies pret inflāciju. Piemēram, mēģinot ietekmēt tirgus procentu likmes, bankas var apturēt to uzņēmumu aktīvu obligāciju iepirkšanu, kas rada lielu apkārtējās vides piesārņojumu.

Jaunā izpratne par finansiālajām sekām, ar ko būs jāsaskaras arvien karstākajai Zemei, rodas laikā, kad centrālās bankas risina vēl vienu jaunu izaicinājumu - pastāv tehnoloģijas, kas apdraud to naudas izdošanas monopolu un spēju apkarot finanšu krīzi.

Neoficiālās digitālās valūtas, piemēram, “Bitcoin” vai “Facebook Libra”, kas joprojām ir plānošanas stadijā, apiet centrālās bankas, tādējādi faktiski mazinot banku kontroli pār monetāro sistēmu.

Acīmredzams risinājums šai problēmām ir centrālajām bankām pašām iesaistīties digitālās valūtas biznesā. Trešdien Kanādas, Lielbritānijas, Japānas, Zviedrijas un Šveices centrālās bankas paziņoja, ka tās sadarbosies ar Starptautisko norēķinu banku, lai plānotu soļus, kā rīkoties digitālo valūtu tirgū. Tomēr tas nav tik vienkārši.

Tieši tāpat kā skaidro naudu, ​cilvēki var izmantot arī digitālās valūtas, lai norēķinātos ar citiem. Šajos norēķinos nav nepieciešama banku starpniecība. Atšķirībā no skaidrās naudas, digitālās valūtas ļauj tiešajiem darījumiem notikt tiešsaistē.

Šāda sistēma varētu būt efektīvāka, bet tā ir arī riskanta, teikts ziņojumā, ko trešdien publicēja Pasaules ekonomikas forums - organizācija, kas ikgadējo sanāksmi organizē Davosā.

Šādā gadījumā komercbankas visā pasaulē vienkārši varētu kļūt liekas un bankrotēt. Savukārt Centrālās bankas digitālo valūtu dominances gadījumā faktiski kļūtu par savdabīgām tirdzniecības bankām. Tomēr – digitālo valūtu uzturētājiem nav pieredzes darījumos ar miljoniem individuālu klientu, un tā varētu kļūt par liktenīgu problēmu. Tieši tāpēc ekonomisti visā pasaulē brīdina - ja sabruks centrālo banku sistēma, tad arī ies bojā arī monetārā sistēma.

Klimata pārmaiņas rada neziņu, un neziņas teritorijā ieved arī centrālās bankas. Jūs domājat, ka krīze 2008. gadā, kas radās nekustamo īpašumu burbuļa iespaidā, bija slikta? Iedomājieties nekustamā īpašuma krīzi, ko radīs paaugstināts jūras līmenis un plūdi, kas tūkstošiem kvadrātkilometru zemes padarīs neapdzīvojamu un lauksaimniecībā neizmantojamu.

Pēc dažām aplēsēm, globālais iekšzemes kopprodukts klimata pārmaiņu dēļ varētu samazināties pat par 25 procentiem. Centrālajām bankām ir pietiekami daudz problēmu, lai risinātu nelielu lejupslīdi, taču tās nebūtu pietiekami spēcīgas, lai cīnītos pret šāda mēroga ekonomikas lejupslīdi.

“Sliktākā scenārija gadījumā centrālajām bankām var nākties iejaukties kā “klimata glābējiem” vai kalpot kā sava veida kolektīvajam apdrošinātājam klimata postījumu novēršanai,”

teikts Starptautisko norēķinu bankas publicētajā ziņojumā, kas ir nozīmīgāko pasaules darījumu centrs centrālajām bankām.

Starptautiskā norēķinu banka ierosinājusi dažus piesardzības pasākumus, kurus centrālās bankas varētu veikt.

Centrālās bankas, kuras bieži darbojas arī kā banku regulatori, varētu pieprasīt aizdevējiem turēt lielāku kapitālu, ja to aktīvi ir neaizsargāti pret pārejas uz atjaunojamo enerģiju ekonomiskajām sekām. Kā piemēru var minēt banku, kas ir aizdevusi daudz naudas fosilā kurināmā uzņēmumiem.

Auto industrija jau parāda, kā investori pārvieto savu naudu no uzņēmumiem, kas tiek uzskatīti par piesārņotājiem, uz kompānijām, kas tiek uzskatītas par videi draudzīgām.

Faktiski šādi tiek savā veidā tiek grauta ekonomika.

Tā, piemēram, “Tesla” vērtība akciju tirgū ir vairāk nekā 100 miljardi dolāru. Šādā veidā “Tesla” tiek apbalvota par tādu elektrisko transportlīdzekļu ražošanu, kas nesatur emisijas. Bet kapitāla aizplūšana no citām kompānijām apgrūtina citu firmu ieguldījumu jaunajās tehnoloģijās un apdraud masveida darbavietu zaudēšanu, kas varētu izraisīt jaunus sociālos un politiskos satricinājumus.

Saskaņā ar Starptautisko norēķinu bankas ziņojumu, centrālajām bankām jāsaskaņo sava politika, lai risinātu šīs jaunās problēmas. Diemžēl koordinācija šajos jautājumos nav vērtējama kā laba.

“Klimata izmaiņas ir globāla problēma, kurai nepieciešams globāls risinājums,” teikts dokumentā. Tomēr tajā teikts, ka "pašlaik monetāro politiku ir grūti koordinēt starp valstīm, kur nu citus jautājumus."