Parādnieks: Ir skaidra vīzija demogrāfiskās situācijas uzlabošanai (9)

Pašreizējais finansējums demogrāfiskās situācijas uzlabošanai nav pietiekošs, uzskata centra vadītājs. Lai gan Eiropas Savienības līmenī ir novērojams lielāks uzsvars demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un finanšu ministra Jāņa Reira (JV) redzējums atšķiras, pauda Parādnieks.

Viņš uzsvēra, ka uz līdzekļu piešķiršanu dzimstības rādītāju uzlabošanai nebūtu jāraugās kā uz tēriņiem, bet gan kā uz ieguldījumu, kas nākotnē atmaksājas. Demogrāfijas uzlabošanās nākotnē noved pie iekšzemes kopprodukta pieauguma, skaidroja Parādnieks, norādot, ka viens no faktoriem ir jaundzimušajiem nodrošinātie pakalpojumi, kas noved pie papildu preču un pakalpojumu patēriņa.

Viņš atklāja, ka patlaban arī norit darbs pie ģimenes valsts pabalsta reformas. Viens no darba virzieniem ir mainīt pieeju, proti, atbalstīt ģimenes, balstoties nevis uz ģimenēs augošo bērnu kārtas skaitli, bet kopējo faktisko bērnu skaitu ģimenēs, stāstīja centra vadītājs. 

Viņš gan uzsvēra, ka vienlaikus arī jāstrādā pie plašāka redzējuma demogrāfiskās situācijas veicinošo atbalstu kontekstā.

Kā piemēru Parādnieks minēja ieceri par atsevišķu valsts apmaksātu budžeta vietu augstskolās nodrošināšanas daudzbērnu ģimeņu bērniem, pie kuras vēl tiek strādāts konceptuālā līmenī, tostarp, sadarbībā ar Latvijas Studentu apvienību. Pēc viņa teiktā, šīs budžeta vietas neveidotu konkurenci jau pašreizējajām budžeta vietām, jo tās tiktu nodrošinātas atsevišķi. 

Šāda atbalsta mehānisma gadījumā pieteikties uz budžeta vietu varētu jebkurš līdz 25 gadu vecumam, kurš ir uzaudzis ģimenē ar vismaz trīs bērniem, stāstīja Parādnieks.

Vienlaikus ir būtiski turpināt darbu pie sabiedrības attieksmes maiņas, uzsvēra Parādnieks. Viņš norādīja, ka jau vairāku gadu garumā tiek strādāts pie tā, lai godinātu daudzbērnu ģimenes un mainītu sabiedrībā pastāvošo uzskatu, ka ģimene un darbs ir savstarpēji konfliktējoši. Proti, radot pēcnācējus, cieš kāda potenciālā karjeras izaugsme. "Bērni ne tikai nav traucējoši, bet drīzāk ir motivators," uzsvēra Parādnieks.

Piekrītot demogrāfa Ilmāra Meža nostājai, Parādnieks uzsvēra, ka ir jāstrādā arī pie bērnudārzu pieejamības veicināšanas. Viņš teica, ka DLC jau vairāku gadu garumā strādājot pie situācijas risināšanas, tomēr uz jautājumu ir jāraugās plašākā mērogā. 

Pēc centra vadītāja paustā, ir jādomā par visām sociālajām grupām atsevišķi, un ir jāraugās uz visiem pašreizējiem šķēršļiem. "Nav viena universāla līdzekļa, lai demogrāfisko situāciju būtiski uzlabotu," sacīja Parādnieks.

DLC vadītāja ieskatā, ir arī jāpārskata studējošo un studiju kredītu atvieglojumi vecākiem. Parādnieks uzskata, ka atvieglojumiem ir jābūt lielākiem nekā patlaban. Izmaiņas šādā virzienā, pēc viņa domām, veicinātu iedzīvotāju izpratni par to, ka karjera un ģimenes veidošana ir apvienojami. Tikpat svarīgi ir arī veidot pretimnākošāku valsts politiku attiecībā uz atbalsta mehānismiem strādājošiem jaundzimušo vecākiem.

Kā vēstīts, jaundzimušo skaits Latvijā samazinājies četrus gadus pēc kārtas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2019.gada provizoriskie dati.

Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 18 589 jaundzimušie, kamēr 2018.gadā Latvijā piedzima 19 314 bērni, 2017.gadā - 20 828 bērni, bet 2016.gadā -  21 968 bērni. Tādējādi pagājušajā gadā Latvijā jaundzimušo skaits salīdzinājumā ar 2018.gadu, pēc provizoriskiem datiem, samazinājies par 3,7%.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn sarucis mirušo skaits - 2019.gadā reģistrēts 27 661 mirušais, kas ir par 4% jeb 1159 mazāk nekā 2018.gadā.  

Tādējādi samazinājies arī negatīvais iedzīvotāju dabiskais pieaugums - ja 2018.gadā mirstības pārsvars pār dzimstību bija 9506 cilvēki, tad pagājušajā gadā - 9072. 

2020.gada sākumā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, bija 1,908 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,6% mazāk nekā gadu iepriekš.

Demogrāfs Ilmārs Mežs aģentūrai LETA prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas. Eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.