Vīrietis, kurš gāja bojā vēsturiskajā Vezuva izvirdumā Herkulānā, atrasts ar uzsprāgušu galvaskausu un stiklam līdzīgiem smadzeņu audiem.
Karstums Vezuva izvirduma laikā cilvēku smadzenes pārvērta “stiklā”
Kad mūsu ēras 79. gadā izvirda Vezuvs, no tā izdalījās gāzu un akmeņu lavīna, kas bija tik karsta, ka burtiski uzvārīja cilvēku asinis, miesu pārvērta tvaikā un pat izmainīja smadzeņu struktūru, pārvēršot to stiklam līdzīgā substancē, rakstīts jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The New England Journal of Medicine”.
Arheologiem izrakumos reti izdodas atrast cilvēka smadzeņu audus, bet, ja arī paveicas, tad tie ir ziepēm līdzīgi un gludi. Pārziepjošanās procesa laikā triglicerīdi smadzeņu audos reaģē ar uzlādētām daļiņām apkārtējā vidē, laika gaitā pārvēršoties par ziepēm līdzīgu substanci.
Tagad, izpētot Vezuva izvirduma upura smadzenes, zinātnieki atrada kaut ko pilnīgi citādu.
Karstu pelnu ieskautas upura smadzenes piedzīvoja vitrifikācijas jeb pārstiklošanās procesu. Rezultātā stiklam līdzīgais materiāls kā garoza pārklāja vīrieša galvaskausa virsmu.
Neparasto atklājumu veica pētnieks Paulo Petrone. Savā iepriekšējā darbā viņš ar kolēģiem pētīja 300 Herkulānas iedzīvotāju atliekas, - tie Vezuva izvirduma laikā bija paslēpušies pirtī un, saprotams, gājuši bojā.
Herkulāna atrodas aptuveni 20 kilometrus no Pompejiem – tuvāk Vezuva pakājei. Tas nozīmē, ka Herkulānas iedzīvotāju liktenis bija ārkārtīgi sūrs, jo tvaiks, kas radās no vārošajām asinīm, lika uzsprāgt cilvēku galvaskausiem.
Jaunajā pētījumā Petrone ar saviem kolēģiem izpētīja vienu Vezuva izvirduma upuri, kurš bojā gāja nevis pirtī, bet koka gultā, kas atradās ēkā, ko sauc par “Collegium Augustalium”. Līķis tika atrasts 20. gadsimta 60. gados zem pamatīgas vulkānisko pelnu kārtas. Līdzīgi kā pirts upuriem, arī šā vīra galvaskauss izvirduma laikā bija uzsprādzis.
Pētnieku komanda uzsprāgušā galvaskausa atliekās pamanīja melnu, stiklam līdzīgu materiālu, kas tika izanalizēts laboratorijā. Analīzes atklāja proteīnus, kas atbildīgi par pastiprinātām smadzeņu funkcijām, piemēram, lēmumu pieņemšanu, amigdalu jeb emociju kontroles centru un “melno vielu”, kas palīdz kontrolēt kustības.
Pētnieki arī pamanīja taukskābes, kas parasti atrodas cilvēka matos, kā arī triglicerīdus, kas atrodas smadzeņu audos.
Balstoties uz sadegušās koka gultas fragmentu analīzēm, pētnieki secināja, ka istabā temperatūra izvirduma laikā sasniedza 520 grādus pēc Celsija. Pēc tam, kad uzsprāga upura galva, temperatūra strauji samazinājās, pārvēršot smadzeņu fragmentus stiklainā substancē.