Nosaukta "zaļākā kompānija" pasaulē (1)

No uzņēmumiem, kas visā pasaulē ir viszināmākie un kuru vērtība ir mērāma simtos miljardu dolāru, “zaļāko uzņēmumu topā” ir nonākuši vairāki. Tā, piemēram, “Google” māteskompānija “Alphabet” ierindojas 62. vietā, elektromobiļu ražotājs “Tesla” ieņem 74. vietu, bet japāņu autobūves uzņēmums “Toyota” - 92. vietu. Vairāki uzņēmumi ir zaudējuši vietu šajā topā, tāpat – ir arī vairāki jaunpienācēji. Taču – šā topa pirmo vietu ieņem Dānijas atjaunojamās enerģijas kompānija “Ørsted”, kurai “zaļākās kompānijas” gods tika piešķirts Davosas foruma laikā.

Jāpiebilst, ka “Ørsted” nav jaunpienācējs “zaļāko kompāniju” topā. 2019. gadā Dānijas firma ieņēma ceturto vietu, taču pēdējā gada laikā spēja pakāpties līdz līdera pozīcijai. Šī ir pirmā enerģētikas kompānija, kurai ir izdevies mainīt savu darbību, atsakoties no fosilo kurināmo enerģijas avotiem, pilnībā izmantojot atjaunojamos enerģijas resursus.

“Ørsted” pieder lieli vēja parki, kas ražo pietiekami daudz elektrības vairāk nekā 13 miljoniem cilvēku. Līdz 2030. gadam uzņēmums grasās ražot tik daudz elektrības, lai tās pietiktu pat 50 miljoniem cilvēku. Runājot par oglekļa izmešiem, kopš 2006. gada “Ørsted” tos samazinājis par 83%. Šādi dāņu uzņēmums turpina virzīties tuvāk savam mērķim – līdz 2025. gadam kļūt par oglekļa neitrālu uzņēmumu.

Šeit gan rodas jautājums – kā pētnieki ir ieguvuši šādu rezultātu? Izpētes kompānija “Corporate Knights”, kuru devīze ir “tīra kapitālisma balss”, ir novērtējusi katru firmu, izmantojot kopumā 21 svarīgu darbības rādītāju. To vidū ir atkritumu pārstrāde, radītās emisijas, energoefektivitāte, produktivitāte attiecībā uz enerģijas izmantošanu, ūdens izmantošana, nodokļu apmaksa, sieviešu skaits vadošajās pozīcijās, kā arī citi faktori.

“Ørsted” ģenerāldirektors Henriks Pulsens saka, ka viņš ir “ārkārtīgi lepns” par to, ka viņa vadītais uzņēmums ir atzīts par zaļāko no kopumā 7000 firmām, kuras pētnieki iekļāva pētījumā. Viņš piebilda: “Mūsu saknes bija tradicionāla fosilo kurināmo enerģētikas kompānija, taču mums ir izdevies mainīt savu darbību un kļūt par vienu no lielākajām atjaunojamās enerģijas kompānijām pasaulē.”

“Ir pienācis laiks beidzot reāli rīkoties, lai radītu pasauli, kas pilnībā darbojas ar zaļo enerģiju,” teica Pulsens.

Atsaucoties uz “Corporate Knights” veikto analīzi, kā arī “Thomson Reuters” datiem, 100 ilgtpējīgākajiem uzņēmumiem ir arī iespēja darboties daudz ilgāk nekā citiem uzņēmumiem.

Tā, piemēram, ja citas vidusmēra kompānijas, kas ir pasaulē zināmas, var rēķināties ar vidēji 63 gadu ilgu darbības laiku, tad simts “zaļāko kompāniju” vidējā “dzīvildze” var sasniegt pat 87 gadus.

Bet kā ar modes uzņēmumiem, kas arī ietekmē klimatu?

Nav noslēpums, ka pašlaik daudzu diskusiju centrā ir “ātrās modes” uzņēmumi, kuru ražotās preces pēc novalkāšanas kļūst par atkritumiem, kas piesārņo apkārtējo vidi. Tomēr ilgtspējas topa 27. vietā ir atrodams “ātrās modes” milzis H&M, kam veikali ir arī Latvijā. Šis zīmols ieguvis augstu novērtējumu visās kategorijās, to vidū iegūstot pirmo vietu kategorijā par procentuāli lielāko sieviešu skaitu uzņēmuma vadošajos amatos.

Tiesa, globālās bezpeļņas organizācijas “Fashion Revolution” dibinātāja Orsola de Kastro ir ļoti skeptiska par šo rezultātu. Viņa medijam “Euronews” sacīja, ka ir lieliski apzināties, ka arī

“ātrās modes” uzņēmumi investē ilgtspējā vairāk nekā “augstās modes” pārstāvji, tomēr patiesā problēma ir cita - “kvantitāte joprojām ievērojami pārspēj kvalitāti”.

“Kamēr šie zīmoli ir tendēti uz nebeidzamu izplatību, nepārvērtējot viņu masu produkcijas praksi, investīcijas ilgtspējā gluži neatrisinās visas problēmas,” sacīja de Kastro.

Pēc veiksmīgas nokļūšanas “Corporate Knight’s” “zaļo kompāniju” topa simtniekā ir skaidrs, ka H&M pildīs savu apņemšanos un vairāk veiks investīcijas videi draudzīgos projektos.

Iepazīstinot ar “īpašo kolekciju” pagājušajā gadā, H&M aktīvi sāka atbalstīt tā saucamā cikliskā biznesa modeli. Tā ietvaros tika savāktas vairāk 20 640 tonnas, kuras tālāk tiks nogādātas tekstilizstrādājumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai. Tas ir tikai viens no vairākiem projektiem, ko zīmols jau ir sācis īstenot, lai mazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Bet vai tas ir pietiekami?

"Es joprojām gaidu dienu, kad “ātrās modes” zīmoli sāks pievērsties ražošanas apjomu palēnināšanai. Šādi gan tiktu samazināts tādu izstrādājumu skaits, kurus ražo slikti apmaksāti un nenovērtēti darbinieki. Labāk lai tiek ražots mazāk apģērba, bet to dara cilvēki, kuriem tiek maksāts vairāk, un galarezultāts ir augstāka produkta kvalitāte. Tikai šādu pārmaiņu īstenošana varētu ļaut cerēt uz patiesi ilgtspējīgu nākotni," secina de Kastro.