Šodienas redaktors:
Vita Daukste-Goba

Beļģijas bijušajam karalim pēc DNS testa nākas atzīt ārlaulības meitu (10)

Raksta foto
Foto: AFP/SCANPIX

Bijušajam Beļģijas karalim Albertam II nācies atzīt savu ārlaulības meitu pēc tam, kad viņai pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušām pūlēm izdevās piespiest viņu veikt DNS testu. Tas apstiprināja paternitāti, vēsta BBC.

85 gadus vecais Alberts II vairāk nekā desmit gadu garumā cenšas atvairīt beļģu mākslinieces Delfīnes Boēlas apgalvojumus, ka viņa ir bijušā karaļa ārlaulības meita. Pērn viņš beidzt piekrita iesniegt siekalu paraugu, lai izvairītos no iespaidīga naudassoda - 5000 eiro par katru novilcināto dienu.

Boēlas advokāts sacīja, ka bijušā karaļa atzīšanās esot "atvieglojums".

Pirmdien publiskotā paziņojumā Alberta II juristi norādīja, ka viņš "uzzināja DNS testa rezultātus un zinātniskos secinājumus, kas norāda, ka viņš ir Delfīnes Boēlas kundzes bioloģiskais tēvs". Līdz ar to viņš pārtrauc gadiem ilgo tiesāšanos un "pieņem Delfīni Boēlu kā savu ceturto bērnu".

Alberts II, kurš bija Beļģijas karalis no 1993. līdz 2013. gadam, iepriekš noliedza paternitāti.

Baumas par Alberta II ārlaulības bērnu pirmoreiz izskanēja 1999.gadā, kad iznāca neautorizēta biogrāfija par viņa sievu. Apsūdzības ierāva karaļnamu skandālā un bija pamats ilggadējai apspriešanai Beļģijas medijos.

Boēla 2005.gadā pirmoreiz publiski paziņoja, ka karalis Alberts II esot viņas bioloģiskais tēvs.

Viņas māte, beļģu aristokrāte Sibilla de Selisa Lonšampa, apgalvo, ka viņai ar Albertu no 1966. līdz 1984. gadam esot bijis romāns. Tolaik viņš vēl bija tikai princis, bet 1993. gadā pēc negaidītās brāļa nāves kļuva par karali. Alberts II bija Beļģijas karalis līdz 2013. gada jūlijam, kad sliktas veselības dēļ atteicās no troņa. Viņa vietā stājās dēls Filips.

Beļģija ir konstitucionāla monarhija, kurā karalim ir galvenokārt ceremoniāla loma.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu